Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāja turpinās sēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi

Viņas lēmums gan esot bijis personisks un pamatots ar pieaugošo darba slodzi, skaidroja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Cita LGA valdes locekle Inese Matvejeva, kura ir arī izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāja, Dienai teica, ka no amata LGA atkāpties neplāno.

"Ir jāapšauba fakts, vai darbošanās abos amatos nekavē pilnvērtīgu pienākumu izpildi un atbilst labas pārvaldības principiem," norādīja PLL paziņojumā. Tika arī uzsvērts, ka divi no trim LGA valdes locekļiem ir politisko partiju biedri, kas radot bažas par tās lēmumu objektivitāti.

Tomēr LGA direktors Ivars Golsts Dienai skaidroja, ka nekādas problēmas pastāvošajā situācijā nesaskata. "Manuprāt, valdes locekļi savus pienākumus pilda ļoti labi un kompetenti un pilnībā tiek galā ar visiem viņiem uzticētajiem uzdevumiem," viņš teica. S. Jantone un I. Matvejeva par darbu valdē saņem aptuveni 800 latus mēnesī pēc nodokļu nomaksas, bet valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks algu vispār nesaņemot.

Savukārt I. Matvejeva Dienai norādīja, ka LGA valdē darbojas jau kopš 2008.gada, un šajā laikā jau strādājusi pie trim dažādiem ministriem, ar kuriem amatu apvienošana vienmēr bijusi saskaņota. "Līdz šim viss izdevies korekti, lēmumi ir tikuši pieņemti, valdes sēdes esmu apmeklējusi," viņa teica. Viņa iemeslus atkāpties nesaskatot, un nezinot, kādēļ tā izdarījusi S. Jantone.

FM pārstāvis A. Jarockis Dienai uzsvēra, ka atkāpšanās esot bijis S. Jantones personīgais lēmums un nav vērtējams politiski. Viņa LGA valdē amatu ieņēmusi kopš šā gada maija, kad bijusi finanšu ministra padomniece, bet pēc vēlēšanām kļuvusi par jaunā ministra biroja vadītāju, un stipri pieaudzis viņas darba apjoms. Savukārt jautāts, kādēļ I. Matvejeva var, bet S. Jantone nevar apvienot līdzīgus amatus, A. Jarockis, norādīja, ka FM atbildības sfēra esot daudz plašāka nekā Izglītības un zinātnes ministrijai atvēlētā.

Arī politologs un korupcijas pētnieks Valts Kalniņš nedomā, ka amatu apvienošana vērtējama kā kaut kas labs vai slikts. "Pēc likuma valsts kapitālsabiedrību valdes locekļi drīkst savienot amatus, ja saņēmuši rakstveida atļauju un, ja nerodas interešu konflikts. Problēma varētu būt tajā, kā šie cilvēki var pilnvērtīgi pildīt abu amatu pienākumus, jo uzņēmuma valdes locekļiem vajadzētu būt pratiska darba darītājiem, nevis cilvēkiem, kuri tikai nāk uz sēdēm," viņš skairo.

Viņš domā, ka, ja valdē strādā profesionālis, kurš pietuvināts kādai partijai, tas uzreiz nav negatīvi vērtējams – galvenais, lai amats netiktu piešķirts kā atalgojums par piederību kādai politiskajai partijai. "Būtu jādefinē profesionāli kritēriji valdes locekļu iecelšanai, un jāievieš sistēma, ka viņu darbs tiek regulāri izvērtēts pēc būtības,' prāto V. Kalniņš.

Pētnieks atzīst, ka "no pirmā acu uzmetiena LGA gadījums izskatās pēc uzņēmuma vadības politizācijas", tomēr arī aizrāda, ka "no PLL, kas paši savulaik ir politizējuši ko tik varējuši, aizrādījumi izklausās diezgan liekulīgi".

Ekonomikas ministrijas, kura ir LGA kapitāldaļu turētāja, valsts sekretārs Juris Pūce, Dienai skaidroja, ka sapulce, kurā tiks apstiprināts jauns LGA valdes loceklis, varētu notikt mēneša laikā, bet konkrētu kandidtūru šim amatam vēl neesot.