Taču šobrīd ne visiem skolēniem jau sagādātas skolas grāmatas, vecāki mācību līdzekļiem vāc pat ziedojumus.Taču izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) ir mierpilna: «Dažkārt jautājums par situāciju saistībā ar mācību grāmatām un darba burtnīcām, manuprāt, tiek pārlieku sabiezināts». Viņasprāt, nodrošinājums ar mācību grāmatām ir atbilstošs, tādu iespaidu viņa esot guvusi skolās. Tiesa, pavisam pretēju ainu iezīmē ziedot.lv ziedojumu vākšanas akcija pirmklasnieka skolassomai, kur jau 3000 bērnu vecāki aicinājuši ziedot viņu bērnu skolas lietām, lielākā sāpe viņiem ir darba burtnīcu iegāde, stāsta Rūta Dimanta, ziedot.lv vadītāja.Mācību grāmatu un darba burtnīcu problēma pirms 1.septembra medijos izskan gadu no gada, taču šogad valsts finansējums mācību grāmatām vienam skolēnam gadā ir rekordmazs - 69 santīmi. Lai gan būtu jātērē vismaz septiņi lati, paredz valdības noteikumi. Valsts šo dotāciju novirza pašvaldībām, tās savukārt - skolām, kas bibliotēkām pērk grāmatas. 2008. gadā bija vairāk nekā četri lati. Abas kaimiņvalstis atvēl daudzreiz vairāk naudas: Lietuvā - 14,3 latus, Igaunijā - 12,6 latus vienam bērna gadā, liecina IZM apkopotā informācija.
Žurnālistes Lauras Dzērves pētījumu par mācību grāmata un darba burtnīcu iegādi lasiet Dienā