M. Gruškevics norāda, ka katru gadu par 10—12 tūkstošiem samazinās bērnu skaits,
kas ar sevi korelē aptuveni 2000 skolotāju skaita samazinājumu. "Tad
aptuveni prognozēs, kas ir pietiekami ticamas, tas skaits varētu
svārstīties no 4000 kā minimums līdz 8000 kā maksimums. Tās ir likmes.
Vidēji 1,3 likmes strādā viens pedagogs, un mēs arī centīsimies
atslogot skolu dzīvi no regulējumiem un skola pati pieņems noteikumus,
pēc kādiem komplektēt gan klases, gan klašu lielumus, gan visu pārējo,
tad tie varētu būt kādi 6000 [pedagogi]. Šeit domāti visi, kas nav
augstākās izglītības akadēmiskie pārstāvji," teic M. Gruškevics.
Sliktāka scenārija rezultātā - ja matemātiski pieietu šim jautājumam, kā lūguši naudas aizdevēji, 30% skolotāju (gandrīz 15 tūkstoši strādājošo) 1.septembrī būtu jāatlaiž. "Tas ļautu nesamazināt atlikušajiem algu un šiem 30% būtu jāpiedāvā pārkvalifikācijas iespējas vai kursi kvalifikācijas celšanai kādā no specialitātēm, kurās viņi varētu atrast darbu un izkonkurēt tos, kuri ir palikuši. Vai arī šos plānotos struktūrfondu līdzekļus novirzīt, piemēram, subsidētajai darbavietai," klāsta M. Gruškevics.
Intervijā viņš gan izvairīgi komentē, cik skolas 1. septembrī durvis varētu neatvērt. "Finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" uzrāda, ka skola ar bērnu skaitu zem 100 nespēj uzturēt savu pedagoģisko kolektīvu. Bet tad jums būtu mana atbilde — 280 skolas durvis neatvērs. Taču tā 1.septembrī nebūs taisnība, jo tikai daļa no šīm 280 skolām savas durvis neatvērs. Kāpēc? Tāpēc, ka novadā nav tikai viena izglītības iestāde. Tas nozīmē, ka darbosies sociālekonomiskie principi un liela skola dalīsies ar mazu skolu, notiks izlīdzināšana novadu līmenī," klāsta M. Gruškevics. Lai gan iepriekš veikta virtuālā modelēšana, kas ļāvusi atkāpties no nosauktās 100 bērnu robežas uz aptuveni 60, tā veikta pirms finansējuma samazināšanas, tāpēc izpēte jāveic atkārtoti.
Atbildes uz portāla diena.lv lasītāju jautājumiem M. Gruškevicam, kas nav iekļauti laikraksta "Diena" publicētajā intervijā
Kāpēc ir jāsamazina skolēnu olimpiāžu skaits?
Manuprāt, nav pieņemts lēmums samazināt skolēnu olimpiāžu skaitu. Ir lēmums finansēt olimpiādes, kurās ir iespējams sūtīt mūsu audzēkņus starptautiskajā līmenī. Varētu būt runa par rajonu olimpiādēm vai atsevišķu mācību priekšmetu olimpiādēm, kuras mēs gribētu uzticēt, lai novadi vai vecā rajona robežās mačojas. Bet tādu valsts apmaksātu olimpiāžu principu mēs gribētu paturēt tajos priekšmetos, kuros mums ir iespējas sevi starptautiski parādīt.
Tas ļoti dārgi izmaksā?
Šobrīd katrs process prasa noteiktas izdevumu pozīcijas un ir jāsamaksā gan skolotājam, kas ar bērnu brauc savā brīvajā laikā. Mēs saņemam ļoti daudz pārmetumu, ka skolotājs velta daudz brīvā laika šiem procesiem. Ja par to ir tikai kritika un nav neviena laba vārda, es uzskatu — varbūt mēs esam gatavi uz šī atbalsta samazināšanu.
Nesen tika diskutēts par pirmsskolas pedagogu darba slodzes samazināšanu uz 31 stundu. Kāpēc situācijā, kad alga pirmsskolas izglītības iestādēs ir katastrofāli zema, netiek realizēts šis plāns?
Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka arī pirmsskolās būtu jāpāriet uz 31 stundu. Kāpēc to nav iespējams izdarīt? Tāpēc, ka to valdībā nobloķētu Pašvaldību savienība, jo tas nozīmētu, ka no šīm 36 stundām, kas šobrīd ir viena slodze, iztrūkstošās piecas būtu jāatrod no pašu [pašvaldību] budžetiem. Sakarā ar to, ka jau no šobrīd visu pirmsskolu kopš šī gada sākuma viņi finansē no saviem budžetiem, šādu pāreju viņi neatbalsta. Bet mans uzstādījums ir pārējiem skolotājiem arī celt [slodzi] uz 31 [stundu] un pirmsskolai no 36 uz 31 stundu. Tad beidzot būtu visi vienādi. 31 stunda par slodzi — 410 lati, tas ir tāds piedāvājums no sistēmiskā viedokļa, kam es redzu ieguvumus vairāk nekā trūkumus.
Kas tiek darīts, lai nodrošinātu augstākās profesionālās un augstākās akadēmiskās izglītības iespējas nopietni slimiem cilvēkiem?
Pasaulē ir izdomāti e-izglītības risinājums šādām situācijām. Jautājums, vai šiem iedzīvotājiem ir pieejams internets. Jo saturiski augstākajā izglītībā noteikti ir piedāvājums e-vidē. Jautājums, vai tāds ir profesionālajā izglītībā? Pieļauju, ka tas varētu būt nepietiekams. Mūsu uzstādījums ir arī tāds, ka mēs veicinātu ar atsevišķu struktūrfondu projektu palīdzību e-skolas izveidi. Kaut vai eksperimentāli. Mēs būtu gatavi atbalstīt ideju, ka, iespējams, nebūtu katru dienu jānāk uz skolu, iespējams, var sēdēt mājās pie datora, veikt kādus pārbaudījumus un sekot līdzi mācību vielai.
2007. gadā IZM uzsāka projektu VIIS (Valsts izglītības informācijas sistēma), likvidējot iepriekšējo Latvijas izglītības informācijas sistēmu (LIIS). Vai vienotā skolvadības sistēma tiks ieviesta?
Visa VIIS IT platforma šobrīd tiek zīmēta kopīgi ar skolvadības procesos iesaistītajiem. Pats svarīgākais ir pirmais posms — vienota datu bāze par visiem statistiskajiem rādītājiem izglītībā. Šobrīd tā iet testēšanas režīmā. Ja struktūrfondu līdzekļi, kas ir nepieciešami šim projektam, netiks apcirpti no Finanšu ministrijas puses, tad mēs to ieviesīsim.
Vai šajā tirgus situācijā nav nepieciešams būtiski pārskatīt ārpusskolas sistēmas efektivitāti?
Neformālo prasmju atzīšana varētu būt viena tēma, par ko jautātājs varētu domāt. Tātad tās ir prasmes, ko cilvēks ieguvis strādājot, bet viņam nav neviena prasmes apliecinoša dokumenta un IZM varētu būt vieta, kur cilvēks varētu nodemonstrēt šīs prasmes un dabūt dokumentu, ko uzrādīt darba devējam. Pie tā mēs noteikti strādājam, tas ir uzdevums, kas tiks realizēts. Ja ar ārpusskolas izglītību saprot interešu izglītību, ko Latvija vēl finansē vienīgā no Baltijas valstīm, es uzskatu – lai arī kāda krīze ir, mēs turpināsim šo procesu.