Par to, ka Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā varētu tikt ievēlēts kāds no koalīcijas partiju nosauktajiem kandidātiem - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) vai tiesību eksperts Egils Levits -, šaubās gan atsevišķi politiķi, gan politisko procesu vērotāji.
Līdz šim koalīcijas partneri uzvēra, ka ir svarīgi vienoties par vienu kandidātu, tomēr šonedēļ kļuva skaidrs, ka kandidāti būs vairāki. Vienlaikus koalīcijas partneri vēl pieļauj iespēju vienoties par vienu kandidātu pēc pirmajiem balsojumiem, pēc kuriem cīņu turpinās vairs tikai viens no koalīcijas partiju virzītajiem kandidātiem.
Tomēr, pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no kandidātiem, kas vēl nav publiski minēts.
Savukārt ekspertiem ir dažādi viedokļi šajā jautājumā. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka prezidenta vēlēšanās gaidāmas vairākas kārtas, pastāv arī iespēja, ka neviens no pašlaik izskanējušajiem prezidenta amata kandidātiem netiks ievēlēts. Savukārt sociologs Aigars Freimanis un politoloģe Iveta Kažoka lielākās izredzes tikt ievēlētam Valsts prezidenta amatā prognozē Vējonim.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka uzskata, ka Nacionālās apvienības (NA) lēmums Valsts prezidenta amatam virzīt Levita kandidatūru, nevis vienoties par vienu koalīcijas kandidātu, prezidenta vēlēšanas var padarīt neprognozējamākas un ilgākas.
Līdaka skaidroja, ka iepriekš partija Saskaņa bija paudusi - ja koalīcija vienosies par politiskajam spēkam pieņemamu kandidātu, to varētu atbalstīt arī Saskaņa. Taču, NA pastāvot uz to, ka koalīcijai nav viena kandidāta, arī Saskaņa nolēmusi virzīt savējo. Līdz ar to vēlēšanas būs ārkārtīgi garas un neprognozējamas. Tas liek domāt, ka NA ir ieinteresēta vēlēšanu otrās kārtas rīkošanā, pauda politiķis.
Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa sacīja, ka publiskajā telpā tiek pārmesta "parlamenta matemātika", taču "Vienotībai" kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) parlamentā ir 44 balsis, bet "Vienotībai" kopumā ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 40 balsis. "Tā matemātika pašlaik neļauj ievēlēt kādu no koalīcijas kandidātiem," piebilda Āboltiņa.
Vienotības frakcija uzklausīs abus koalīcijas Valsts prezidenta amata kandidātus, un deputāti izdarīs savu izvēli, par ko balsot. Savu izvēli Vienotības deputāti darīs zināmu pirms balsojuma, uzsvēra Āboltiņa. Ja pēc pirmās kārtas paliks viens no šiem kandidātiem, visa Vienotības frakcija balsošot par viņu.
Kā ziņots, ZZS pirmdien kā savu kandidātu Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotība.
Savukārt nacionālā apvienība trešdien atbalstīja Levita virzīšanu Valsts prezidenta amatam, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties. Levita nominēšanu plāno atbalstīt arī atsevišķi opozīcijas deputāti, piemēram, Ringolds Balodis (NSL), kā arī Vienotības deputāti, piemēram, Lolita Čigāne.
Savus kandidātus prezidenta amatam nosaukušas arī opozīcijas partijas. Saskaņa augstajā amatā vēlas redzēt savas frakcijas deputātu Sergeju Dolgopolovu, Latvijas Reģionu apvienība - politiķi Mārtiņu Bondaru, bet No sirds Latvijai varētu izvirzīt parlamentārieti Gunāru Kūtri, lai gan tiek pieļauta iespēja Kūtra kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanām oficiāli nepieteikt.
Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19.maija līdz 24.maijam, savukārt Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama no 29.maija līdz 8.jūnijam, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.