Pēc Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunas vairāki parlamentārieši vērsās ar jautājumiem par iespējām uzlabot alianses dalībvalstu sadarbību, lai mazinātu vai pat novērstu šādas situācijas, kad dažas no dalībvalstīm pārdod Krievijai objektus, nekonsultējoties vai pat neko nepasakot pārējām valstīm.
Runājot par šiem notikumiem, Vīķe-Freiberga vērsa uzmanību, ka Krievijai "ir pašai savas intereses".
"Tas, ka tā ir tikai Padomju Savienības mantotāja, nenozīmē, ka ir atteikusies no visām stratēģijām. Un viena no tām ir - skaldi un valdi," teica eksprezidente, komentējot lielvalsts rīcību savu interešu vārdā.
Taču viņa atzina, ka šāda tirgošanās bez iepriekšējām diskusijām ar alianses partneriem viņai šķiet diezgan šokējošs notikums.
Krievija, kas ieplānojusi no Francijas iegādāties helikopteru bāzes kuģi "Mistral", izskata arī līdzīgus Spānijas un Nīderlandes piedāvājumus, pirmdien paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs.
Krievijas ziņu aģentūras, citējot ministra teikto, vēsta, ka Krievija vēlas iegādāties vienu "Mistral" klases kuģi un sadarbībā ar ārvalstīm uzbūvēt vēl trīs, tādēļ Maskava vedot sarunas ar visām trim Eiropas valstīm. "Domāju, ka būs pozitīvs lēmums, ja vien neparādīsies kādas izmaiņas, tostarp finansiālas problēmas," sacīja Serdjukovs.
Viņš norādīja, ka Krievijas jūras spēku prioritāte ir šādu kuģu izmantošana Ziemeļu un Klusā okeāna flotē, taču neminēja Melnās un Baltijas jūras flotes.
Pēc analītiķu domām, Serdjukova izteikumi liecina, ka Maskava vēlas panākt tai visizdevīgākā darījuma noslēgšanu, tādēļ Parīzei tiek doti brīdinoši signāli par sarunām ar citiem iespējamiem karakuģu pārdevējiem.
Ziņots arī, ka Krievijas Federālā Militāri tehniskās sadarbības dienesta direktors Mihails Dmitrijevs aprīlī paziņoja, ka Krievija ir pieņēmusi politisku lēmumu par Francijas helikopteru bāzes kuģa "Mistral" iegādi. Viņš skaidroja, ka Krievija iecerējusi iegādāties vienu gatavu kuģi, kurš uzbūvēts Francijā, un pēc tam saņemt licenci un pati uzbūvēt vēl trīs šīs klases karakuģus. Taču Dmitrijevs norādīja, ka abas valstis pagaidām nav sākušas konkrētas sarunas par šo tēmu un nekādi līgumi nav parakstīti.
Saskaņā ar Francijas amatpersonu iepriekš teikto Krievija un Francija risina sarunas par četru helikopteru bāzes kuģu "Mistral" iegādi. Ārvalstu plašsaziņas līdzekļi jau agrāk vēstījuši, ka Maskava ir interesējusies arī par "Mistral" klases kuģu iegādes iespējām Nīderlandē un Spānijā.
Pēc ekspertu aplēsēm, viena šāda kuģa iegāde Krievijai varētu izmaksāt līdz pat 500 miljoniem eiro (aptuveni 350 miljoniem latu), un, ja darījums notiks, šī būs pirmā reize, kad kāda no NATO dalībvalstīm piekritusi pārdot Krievijai modernu militāru tehniku. Francija gan ir apsolījusi, ka "Mistral" Krievijai pārdos bez bruņojuma.
Uz 199 metrus garā "Mistral" iespējams izvietot jūras kājnieku bataljonu, 16 helikopteru un 40 "Leclerc" tipa tanku, divus vai trīs nelielus desanta kuģus un līdz pat 70 transportlīdzekļu. Šis kuģis ir paredzēts bruņoto spēku operācijām piekrastē, un to var izmantot gan miera uzturēšanas un glābšanas misijās, gan cīņā pret pirātismu.
Bažas par iespējamo kuģa iegādes darījumu paudušas ASV Aizsardzības ministrijas, kā arī visu triju Baltijas valstu amatpersonas.
Lai kliedētu šīs bažas, Latviju, Lietuvu un Igauniju februārī apmeklēja Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs. Vizītes laikā Tallinā viņš paziņoja, ka "Mistral" pārdošana Krievijai varētu būt galīgais apliecinājums, ka Aukstais karš ir beidzies.