Izslēdziet gaismu?

Laikraksti visā pasaulē iztapīgi publicēja uzmundrinošus stāstus par to, kā pasākumā iesaistītie vides aktīvisti līksmoja, kad tik daudzās vietās pasaulē nodzisa gaisma. Šķita, ka neviens nevēlas sabojāt prieku, norādot, ka šis pasākums bija absolūti veltīgs, ka tas izcēla briesmīgu metaforu vai radīja daudz lielāku vispārējo piesārņojumu. Dānijā, kura, starp citu, ir valsts, kurā radās pasaka par karaļa jauno tērpu, laikraksti aizrautīgi citēja Pasaules Dabas fonds par šā notikuma milzīgajiem panākumiem. Taču viss ietaupījums (pieņemot, ka cilvēki nelietoja enerģiju vēlāk naktī, lai atgūtu zaudēto laiku) bija tikai desmit tonnu CO2, kas līdzinās daudzumam, ko sarūpē viens dānis vesela gada laikā. Izmērot nenotikušo ietekmi uz klimatu nenoteiktā nākotnē, jāsecina, ka karalienes, daudzo kompāniju un Kopenhāgenas, un citu pilsētu rātsnamu kopīgie pūliņi deva 20 dolāru vērtu labumu. Vai tiešām bezjēdzīgi žesti ir veids, kā nodrošināt zaļāku nākotni? Un kādu vēstījumu sūta gaismas izslēgšana? Kā daži konservatīvi komentētāji labprāt norāda, vides aizstāvju kustība tiešām kļuvusi par tumšu spēku nevis pārnestā, bet tiešā nozīmē. Pamudinājumi sēdēt tumsā, visticamāk, liks mums tikai apzināties, cik maz izredžu būs pārliecināt mūs atteikties no fosilās degvielas priekšrocībām. Interesanti, ka neviens neieminējās, ka gaismas izslēgšanas kampaņa nozīmēja arī palikšanu bez gaisa kondicionēšanas, telefona, interneta, kino, karsta ēdiena, siltas kafijas un aukstiem dzērieniem — nemaz nerunājot par drošības zaudēšanu, kad nedarbojas ielu apgaismojums un satiksmi regulējošie luksofori. Iespējams, ka gūt atbalstu būtu bijis daudz grūtāk, ja dāņiem būtu vajadzējis atslēgt arī apkuri. Ironiski, taču gaismas izslēgšanas kampaņa nozīmē arī daudz lielāku enerģijas neefektivitāti un dramatiski augstāku gaisa piesārņojuma līmeni. Ja cilvēkiem visā pasaulē lūgtu izslēgt elektrisko gaismu, vairākums tās vietā aizdedzinātu sveces. Sveču gaisma ir omulīga un šķiet tik dabiska. Taču, izmērot sveču radīto gaismu, tās ir gandrīz 100 reižu neefektīvākas par kvēlspuldzēm un vairāk nekā 300 reižu neefektīvākas par dienasgaismas lampām. Vēl vairāk, sveces rada lielu daudzumu ļoti kaitīgu daļiņu saturošu iekštelpu piesārņojumu, kas pēc aplēsēm katru gadu ASV nogalina vairāk nekā 100 000 cilvēku. Sveces var radīt iekštelpu gaisa piesārņojumu, kas 10 līdz 100 reižu pārsniedz automašīnu, rūpniecības un elektroenerģijas ražošanas radīto āra gaisa piesārņojuma līmeni. Mērījumi salīdzinājumā ar relatīvo gaisa piesārņojuma mazināšanos, ko rada enerģijas ražošanas samazināšana no fosilās degvielas, liecina, ka sveces palielina veselībai kaitīgo gaisa piesārņojumu 1000 līdz 10 000 reižu. Diemžēl gaismas izslēgšanas kampaņa ilustrē stāvokli, kādā atrodas liela daļa mūsu debašu par vides problēmām. Mums ar karoti iebaro stāstus, kuri iekļaujas iepriekš izveidotos ietvaros. Piemēram, nesen Antarktīdā salūza milzīgs šļūdonis, un tas it kā pierādot aizvien pieaugošo globālās sasilšanas ietekmi. Taču mēs nedzirdam, ka šis rajons bija brīvs no ledus, iespējams, vēl pirms aptuveni 400 gadu un bez globālās sasilšanas palīdzības. Mēs nedzirdam, ka Vilkinsa šļūdonis sedz mazāk nekā 0,01% no Antarktīdas. Nedzirdam arī, ka Antarktikas ūdeņus sedz visplašākā ledus kārta, kopš sākās mērījumi no Zemes pavadoņiem. Līdzīgi mēs visi dzirdējām Alu Goru runājam par 2004. un 2005.gadu kā dramatiskiem viesuļvētru gadiem, taču mēs nedzirdējām gandrīz neko par to, ka 2006. un 2007.gadā nebija pilnīgi nekādu viesuļvētru postījumu. Londonas apdrošināšanas kompānija Lloyds tagad sākusi uztraukties, ka dabas katastrofu trūkums rada spiedienu uz tās apdrošināšanas izmaksām. Mums bezgalīgi pasniedz stāstus par strauji kāpjošām temperatūrām, taču pagājušajā gadā mēs piedzīvojām visstraujākās vienreizējās temperatūras izmaiņas, kādas jebkad reģistrētas, un tās bija lejupslīdošas. Janvārī Honkongu pārņēma otrs ilgākais aukstuma vilnis kopš 1885.gada. Šā gada vētras Ķīnas centrālajā un dienvidu daļā radīja vissliktākos ziemas laika apstākļus pusgadsimta laikā. Pirmo reizi, cik tālu vien sniedzas atmiņa, Bagdādē uzkrita sniegs. Kad mēs saņemam izkropļotu ainu, mēs, visticamāk, izdarām nepareizu izvēli. Nekur tas nav redzams skaidrāk kā gaismas izslēgšanas kampaņā. Faktiska nekāda labuma nedarīšana kopā ar enerģijas efektivitātes dramatisku samazināšanu un gaisa piesārņojuma palielināšanu tikai apdraud cerības uz apgaismotu sabiedrisko politiku. Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate