Ja nemazinās nokaitēto gaisotni, protesti var atkārtoties

"Vienmēr ir atsevišķas sabiedrības grupas, kas ielaižas vardarbībā, taču to nevar attiecināt uz visu sabiedrību. Patiesībā jābrīnās, ka līdz šim Latvijā viss bija miermīlīgi," saka politoloģe Rasma Kārkliņa. Tiek atzīts — lielā daļā sabiedrības ir radusies sajūta, ka kādam ir jāsaņem sods par pēdējā laika nedienām. Taču, tā kā opozīcija ir vāja un pie varas esošie neieklausās, tad radikālāk noskaņotie bijuši gatavi līdz šim nepieredzētai rīcībai. Skaidru atbildi uz jautājumu, kas notika pie Saeimas, gan traucējot dot tas, ka nav skaidrs, vai šī tiešām bija stihiska vai tīši provocēta vardarbības izpausme. Taču otrdienas notikumos iezīmējusies kāda jauna tendence — līdz šim jaunieši bija apolitiskākā sabiedrības daļa, taču tagad tā vairs nav. Ja ekonomikas krīze padziļināsies un bez darba palieks aizvien vairāk gados jauno cilvēku, tad līdzīgu notikumu atkārtošanos nevar izslēgt, pieļauj politologs Nils Muižnieks. Līdz šim spilgtākais latviešu mierīgās pretošanās piemērs ir atmodas jeb dziesmotās revolūcijas laiki. Tolaik cilvēki juta, ka viņiem pretim stāv milzīgs, draudīgs spēks un katra nepārdomāta kustība var viņus sabradāt, saka viena no Latvijas Tautas frontes aktīvistēm Sarmīte Ēlerte. Tādēļ tika darīts viss iespējamais, lai novērstu provokācijas un vardarbību. Tikmēr sociālantropologs Klāvs Sedlinieks pieļauj, ka atmoda, visticamāk, ir izņēmums un Latvijas tauta nemaz nav tik miermīlīga. Par to liecinot gan tolerances trūkums, gan augstais vardarbīgo noziegumu līmenis. "Vai mēs esam kļuvuši sliktāki salīdzinājumā ar atmodas laikiem? Nē, mēs esam tādi paši, cilvēka dabā ir gan labais, gan ļaunais" saka S.Ēlerte. Tādēļ, viņasprāt, demokrātiskā valstī varas iestāžu uzdevums ir nepieļaut negatīvā izpausmi, kas otrdienas notikumos pie Saeimas netika izdarīts. "Viņi ņēma akmeņus, jo domāja, ka netiks sodīti tādēļ, ka nebija policijas apkārt," saka N.Muižnieks. Par šādas uzvedības piemēru varēja būt arī vardarbīgie protesti citviet Eiropā — gan nesenā vardarbība Grieķijā, gan vairākkārtēji grautiņi Francijā un nekārtības kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā pēc padomju karavīra pieminekļa izvešanas no pilsētas centra. Taču eksperti ir vienisprātis, ka pagaidām nevar runāt par ekstrēmisma palielināšanos sabiedrībā. Arī, aizbraucot uz kāzām, vienmēr esot iespēja, ka alkohola reibumā kāds viesis kļūs agresīvs. Tas nenozīmējot, ka visi pārējie arī būs gatavi kautiņam. Taču, ja nekas netiks darīts, lai mazinātu nokaitēto gaisotni sabiedrībā, kautiņā iesaistīties gatavo skaits varot palielināties, brīdina vairāki Dienas uzrunātie. N.Muižnieks par nākamajiem atskaites punktiem min Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izraudzīšanu un jaunus satricinājumus ekonomikā.