Vai Jaunais laiks (JL) nebaidās no šīs atbildības laikā, kad, premjera kandidāta Valda Dombrovska vārdiem runājot, "valsts var bankrotēt" un kad vecās koalīcijas partijas var likt lietā gadiem slīpētās polittehnoloģiju metodes. "Protams, ka ir bail. Taču ko mums darīt? Mēs varam tikai pacelties vai nokrist pavisam," Dienai sacīja Jaunā laika domes vadītājs Artis Kampars jau pirms Valsts prezidenta piedāvājuma veidot valdību, likdams saprast, ka JL ir izsmēlis valdībā neiešanas limitu.
Jaunā laika kongresa priekšvakarā partijai uzticēta valdības veidošanaIespēja sevi apliecināt
Šodien JL pulcējas kongresā ar devīzi JL — drošai rītdienai! Pirms gada A.Kampars un JL līdere Solvita Āboltiņa partijas vadību pārņēma tai visgrūtākajā laikā — JL bija sašķēlies, ievērojamajai daļai tās biedru un arī līderu, kā Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis un Ina Druviete, aizejot no partijas. Līdz ar viņiem no JL izstājās daudzi pašvaldību vadītāji, viņu vidū arī Saldus mērs Didzis Konuševskis un Apes domes priekšsēde Astrīda Harju, kurus JL vadībai bija visvairāk žēl zaudēt. Kā viens no aiziešanas iemesliem bija partijas nespēja atgriezties pie varas, ko bijušais priekšsēdis Krišjānis Kariņš, stājoties amatā, solīja nodrošināt, taču viņam tas nebija izdevies.
A.Kampars un S.Āboltiņa nesolīja kolēģiem, ka partija atkal varēs strādāt valdībā, nemaz nerunājot par to, ka JL varētu saņemt premjera amatu. Taču tieši tagadējiem vadītājiem ir izdevies izpildīt priekšgājēju dotos, bet neīstenotos solījumus — iespējams, arī tāpēc, ka viņi ir pratuši sarunāties ar citu partiju līderiem un novērst JL atrašanos izolācijā. Iespēja veidot valdību gan saistīta arī ar apstākļu sakritību, kad sabiedrības neuzticēšanās politiskajai elitei ir pavērusi iespēju sevi apliecināt opozīcijai.
Pāreja uz varu nav vienkārša, par ko liecina arī tas, ka JL priekšsēde S.Āboltiņa ar mediju starpniecību vēlētājiem turpināja stāstīt, ka ir nepieciešamas ārkārtas Saeimas vēlēšanas, vēl tad, kad partija jau gatavojās veidot valdību, kurai loģiski vajadzētu būt ilgtermiņa. Daži JL biedri atzīst, ka viņi vienkārši nevar vienā dienā pārstāt runāt to, par ko vairākus gadus ir runājuši. S.Āboltiņa neatkāpjas no atskārstā, ka politiķi uzticību varot atgūt tikai caur vēlēšanām. "Taču mēs veidojam ilgtermiņa valdību un ceram, ka tā spēs pierādīt — pirmstermiņa vēlēšanas nav vajadzīgas," teica S.Āboltiņa. Neskaidras ir arī JL attiecības ar Saskaņas centru, kas var būt gan partijas atbalstītāju diktētas, gan saistītas ar abpusēji izdevīgo sadarbību opozīcijā. S.Āboltiņa skaidro, ka SC kā partneris ir uzlūkots tikai kontekstā ar nepieciešamību izveidot pēc iespējas plašāku valdību. V.Dombrovskis šo sadarbību noraidīja, jo tā būtu izvēle starp Pilsonisko savienību un TB/LNNK no vienas puses un SC — no otras puses. Viņš priekšroku deva labējām partijām.
JL nav kļuvis vājāks un aizgājušo biedru vietā tajā ir nākuši citi — JL ģenerālsekretārs Ēriks Škapars teica, ka tieši pēdējos mēnešos JL uzņemti daudzi jauni cilvēki un partijā ir 1162 biedri. Arī tagad JL ir cilvēki, kas savstarpējās sarunās norāda uz pašu premjera kandidāta V.Dombrovska trūkumiem. Ir iespaids, ka saņemtais piedāvājums veidot valdību vairāk gandarī nevis cilvēku, kam tas uzticēts, bet daudzos viņa kolēģus, kas no Saeimas vēlētos pārcelties uz valdības namu. Kāds neatturējās no replikas arī par kolēģi A.Kamparu, kad TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis viņu nosauca par labāko premjera kandidātu. Un tomēr tik saliedēts kā pēdējā gadā JL, šķiet, nav bijis nekad. Iespējams, tāpēc, ka JL ir izdevies līdzsvarot iekšējos strāvojumus, sadalot starp tiem atbildības jomas. Dzintars Zaķis vada Saeimas frakciju, S.Āboltiņa — partiju, A.Kampars — domi. Līdz šim ir bijis iespaids, ka V.Dombrovskis īsti nav pieslējies nevienam iekšējam grupējumam, cenšoties rast iespēju sarunāties ar visiem. Ja arī partijā ir bijušas kādas pretrunas, publiskajā telpā tās vairs nav parādījušās. Kopš E.Repšes tuvākais domubiedrs Dans Titavs ir valdē, vairs nav pamata runāt arī par viņa darbošanos aizkulisēs, ir arī iespaids, ka viņa ietekme mazinājusies.
Uzbūvēta jauna māja
Potenciālo sabiedroto LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš un TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, ar kuriem Diena runāja vienlaikus, pēdējo gadu Jaunajā laikā redz kā rūpīgu darbu, uzbūvējot jaunu māju. Taču viņi neņemas prognozēt, kas ar šo māju notiks, kad līderi aizies valdībā. Esot arī jautājums, vai JL neieslīgs pārāk lielā eiforijā. Ja M.Kučinskis pēc sarunām ar JL par E.Repši guvis vislabāko iespaidu, tad pašu partijā vairākus gadus nomaļus stāvošais E.Repše ir palicis atmiņā kā cilvēks, kuru viņa ekstravagantās rīcības dēļ "var uztvert arī kā Jaunā laika Šleseru", kā sacīja Cesvaines mērs Vilnis Špats. Viņaprāt, varbūt tāpēc E.Repšem nevajadzētu iet valdībā. Cituprāt, viņam to nevajadzētu darīt arī tāpēc, lai nerastos iespaids, ka valdību vada E.Repše, nevis V.Dombrovskis. Laikā, kad pašvaldību vadītāji aizgāja ne tikai uz PS, bet arī uz varas partijām, lai saņemtu naudu savām pašvaldībām, V.Špats palika Jaunajā laikā, staigāšanu no partijas uz partiju uzskatot "par politisko prostitūciju". Palicēji izrādījās tālredzīgāki. Viņš arī redzot, ka tie, kas dibināja jaunu partiju, nav izveidojuši ietekmīgu politisko spēku un faktiski JL sadalījās divās daļās. Taču pagaidām nekas neliecina, ka varētu notikt to atpakaļapvienošanās.