Jaunajās prioritātēs eksaktās zinātnes, sociālās pastumj malā

Latvija 20 gadus par savu naudu izglitoja visus sos socioniku, socialistu, sociologu, barus.. un tie bari visi sagazas valsts strukturas.. un tagad visi kasa pakausus kur likt 80% valsts iestades stradajosos ja vajadzigi ne vairak ka 20%... un sos 80% izmacities par celtniekiem vai kadu citu derigu profesiju un sakt godigi stradat nepiespiedisi..

Pilnībā piekrītu pragmatiķei. Šobrīd humantiārās zinātnes (kurās neietilpst ne sociologi, ne juristi, ne politologi- tie ir sociālo zinātņu pārstāvji) ir atstātas pabērna lomā, turklāt tur ir redzamas viena sun tās pašas sejas, kas pielaiž sev tuvāk tikai un vienīgi savu ideju atgremošana sturpinātājus. Nākotne rādās pelēka:(

Var piekrist iepriekš teiktajam, ka humanitārajā jomā nav viss kārtībā – tiešām figurē senili personāži, kas neko īsti nepublicē, tomēr kaut ko it kā pēta un projekti viņiem ir. Tomēr tas, kas tagad notiek (piemēram, šī gada otrajam pusgadam tiek piešķirta apmēram 1/5 pērnā gada bāzes finansējuma) attiecas arī uz tiem, kas ir aktīvi, piedalās starptautiskās konferencēs, publicē rakstus utt. Mēģinājām īstenot ieteikumu nečīkstēt, jo valsts ir nabaga, bet izmantot Eiropas fondu finansējumu. Piederu pie rakstā minētā ESF konkursa humanitāro projektu autoriem, kas palika ar garu degunu. Grupa mēnesi veidoja projektu, dodot cerības virknei maģistrantu un doktorantu, rīkojot regulāras „prāta vētras”, lai beigās saņemtu atbildi – jums viss ir kārtībā, tikai finansējuma saņemšanai punktu skaits nav pietiekams. To, ka eksaktais lobisms iebūvēts jau kritērijos, attapām pārāk vēlu. Nebūtu jau principiālu iebildumu, ja sākumā skaidri definētu, ka tas ir konkurss eksaktajām zinātnēm. Par dažiem pārpratumiem – bieži apšaubītā starptautiskā konkurētspēja humanitārajā jomā nenozīmē spēju izkonkurēt kādas citas valsts zinātniekus cīņā par finansējumu. Šo nozaru specifika ir darbs ar oriģinālmateriālu – neviena cita valsts nedos naudu latviešu vēstures, literatūras, mākslas, teātra utt. pētniecībai. Proti, lai iesaistītos produktīvā starptautiskā dialogā, ideju apmaiņā, kas rezultētos arī novatoriskos pētījumos, ir jābūt akadēmiskām institūcijām, kas šeit šo nozari pārzina un spēj atbilstošā līmenī komunicēt ar institūcijām citviet. Šīm institūcijām ir arī kaut vai minimāli infrastruktūras izdevumi un arī algas teorētiski nedrīkstētu noslīdēt zem minimālajām, bet tas jau reāli notiek. Pašreiz izskatās, ka valsts politika ir nostādīt humanitāros pētniekus amatieru-mīļotāju līmenī, kam vai nu atliek zinātnei no kāda pamatdarba brīvie vakari, vai jāmeklē kādi privāti, attiecīgā tēmā ieinteresēti sponsori. Tehnokrātiska tuvredzība.

Cienījamie komentāru rakstītāji! Ja jūsu ietektās reformas tiktu kaut daļēji realizētas, katastrofa valstī būtu vēl daudz lielāka. Jo spriests tiek primitīvu stereotipu, nevis zināšanu līmenī. Nepārzinām pat savas zinātnes un nozares, kur nu vēl citas. Liekas, ka kādas zināšanas un zinātnes ir derīgas, bet citas - nevajadzīgas. Un tas liecina par kopīgo zinātnes un izglītības līmeni valstī. Profesionālis ir profesionāls vispirmas ar to, ka apzinās savas kompetences robežas. Arī zinātni var salīdzināt ar cilvēka ķermeni - pamēģiniet "atslēgt" kādas funkcijas un paskatīties, kas notiek ar pārējo ķermeni. Tādās mokās ir dzīvojusi Latvijas zinātne pēdējos gadu desmitos. Nevar prasīt pēkšņu "rekordu" nozarēs, kas ilgi turētas badā. Humanitārās zinātnes, starp citu, tiek vērtētas pēc tehnisko zinātņu kritērijiem - kur primārais ir saražoto publikāciju un tamlīdzīgu skaidri izmērāmu produktu skaits, nevis pētnieka, pētnieku grupas reālais devums savas nozares un visas sabiedrības attīstībā. Daudzi humanitāro zinātņu pētnieki darbojas jomās, ka atskaitēs vispār nav izmērāmas - vismaz ne ar tehnisko zinātņu rīkiem. Un tad nu formāli Letonika liekas neražīga. Bet kas notiek, ja kādā nozarē vairs nav speciālistu? Savairojas diletanti. Kas arī redzams, skat. iepriekšējos komentārus...

Es piekritu par ieguldijumu proporcijam un lietderigumu. Hum. un soc. zin. nevajag 50% no petniecibas budzeta. Pat ne 40%. Pietiks ar 20% ja ta bus iezimeta nauda. Es domaju, ka visi hum. - soc. zin. saprot, ka mes nevaram pretendet uz lielu piraga dalju, bet... ljoti butiski- izglitota sabiedriba nevar pastavet bez hum.soc. zin., kuras ir augsta limeni. Diemzhel, ari shaja diskusija var redzet, ka daudzi pat nesaprot atskjiribu starp hum.soc. zin. un nespej saprast katras zinatnes butisko lomu sab. attistiba. Visas zinatnes dod atdevi, ja tajas ir augsts limenis. Ja tas kaut kadu iemeslu delj streipuljo, tad, protams, tas nekad nespes attaisnot uz sevi liktas ceribas.

Man jajauta, kas ir atdeve? Atdeve mana izpratne ir jaunas zinashanas, kuras ne tikai tiek raditas, bet ari tiek publiskotas. Problema ir ta, ka ljoti biezhi latvija hum.zin. netiek raditas jaunas zinashanas, bet tiek atgremotas vecas. Nenotiek jaunu domu radishana. Varbut var piekrist, ka jaljauj nomirt hum.zin., lai pec tam tas celtu no jauna, tikai viena problema- kas cels? No kurienes radisies tie jaunie spejigie petnieki un pasniedzeji, ja valsts kaut vai neapmaksa vinjiem studijas arzemes. Ir jadoma ka mes varam sho situaciju mainit, bet diemzhel Latvija katrs tikai par sevi cinas un eksaktie vien priecajas, ka hum.zin. ir mirushas, jo var pakampt naudinju vairak.

Turklāt jautājums jau nav par hum-soc noliegšanu, bet gan par ieguldījumu proporcijām un lietderīgumu. Ir vairākas hum-soc nozares, kurās grūst naudu bez reformēšanas, ir pilnīgi nelietderīgi. Paliek gan jautājums, vai kādu zinātnes nozari uz reformēšanas laiku var uzturēt pusbadā - tādā kā "sleep" vai "pause" režīmā. Manuprāt, nevar, bet arī naudu grūst viņiem par skaistām acīm nedrīkst. Dilemma! :D Te būtu IZM jāuzņemas iniciatīva un jānodefinē, kādas ir mūsu vajadzības un ar kādām kapacitātēm un mehānismiem tās apmierināt. Bet visu lieko bez žēlastības nogriezt. Tikai Koķe to nepavilks. Turklāt ir degošākas problēmas - skolu reforma.

kas liedz hum/soc rakstīt kopīgus projektus ar dabaszinātnēm?

Es redzu lielu problēmu tajā, ka naudas devējam IZM nav mehānisma, kā efektīvi iedarboties uz augstskolām un LZA. Pilnīgi dabiski, ka pēdējos sargā neatkarības princips. Tomēr, ja Tev dod naudu, tad jābūt arī atdevei, nevis Sociologiem Stradiņos! :D Savukārt, ja skatās pēc rezultātiem, tad eksaktajiem objektīvi tos ir vienkāršāk uzrādīt. Tādēļ nav jābrīnās, ka vismaz pirmajā brīdī viņiem būs priekšroka. Tomēr tas tikai liecina, ka arī hum-soc jāmāk sevi parādīt, jāpiedalās tajos pašos konkursos un sevi pietiekami spoži jāparāda. Tā ir konkurence un dabiskā atlase. Forši! ;)

Te parādījās tas maģiskais vārds "rezultāts". Lūdzu, rezultāta nav - naudas arī nav. Viss jau ir saskaitīts, nosvērts un piepildījies! ;)

Nu naudas nedošana nav tas sliktākais veids, kā to arī pateikt!: D Turklāt otra alternatīva ir naudas došana - bet, ja nauda ir notrallināta iepriekš, tad tā arī turpmāk tiks notrallināta tāpat. Tikai presings - līdzekļu samazināšana - var piespiest strādāt. Protams, nevar galīgi mērdēt badā, bet pie ierobežotiem līdzekļiem un daudziem gribētājiem, tomēr jābūt prioritātēm. Un humanitārajā/sociālajā blokā pašlaik ir tāds purvs, ka tur naudu investēt ir vienkārši ļoti neracionāli. Atdeve ir simboliska. Oponenti aizrāda, ka nevajag pārspīlēt te vienu, te otru atsevišķu problēmu. Bet, saskaitot to, ko viņi paši atzīst par problemātisku, problēmu loks tomēr izvēršas pat ļoti plašs. Letonika stagnē (un tā nav vienīgā), tiek ražota pilnīgi nenonsakāma pieprasījuma specialitātes - tikai mācību iestāžu pašsaglabāšanās, studentu slinkuma un vieglprātības un modes vārdā- , studiju kvalitāte ir kritusies katastrofāli. Te ieminējās cilvēki par ekonomistiem - mums tos arī ražo kaudzēm! Bet kāda ir studiju kvalitāte... man gadījās kādu brīdi pamācīties ar LU Ekonomistu maģistrantūrā. Ziniet, tas nebija pat smieklīgi. Viena no pasniedzējām orientējās lekciju kursa tēmā (viņa pati patiesībā pasniedza zem šī nosaukuma kaut ka pavisam citu - ne pa tēmu) sliktāk par mani, kurš bija divreiz bijis bibliotēkā un pašķirstījis ievada mācību literatūru. Tostarp mēģināja man iegalvot, ka Jurāns bija japānis! :D (Starp citu, kundzīte pati par sevi bija ļoti jauka, bet tomēr ne pa tēmu.) Es te redzu noslēgto apli. Kad naudu nedod, hum-soc fakultātes spiež uz maksas studentiem. Savukārt tie pārtop par svētajām govīm, kurus nekad nemet ārā. Attiecīgi studiju kvalitāte krītas, pielāgojoties viņu līmenim. Bet arī, ja naudu dod, viņi tāpat to izšķērdē bez kaut pietuvināti atbilstošas atdeves.

Un kas tad tavuprāt ir ekonomika?

Tur jau tā nelaime, ka nav UN NEBŪS ARĪ.

Brikše ir DEKĀNS. Tā kā papēti vien kopā ar Koķi lektoru algas!

kāds jau rakstīja, ka pa pilnam tagad visu to eksakto cilvēku sēž bez darba. varam jau "ražot" inženierus un visus pārējos, tikai, kur viņi te Latvijā strādās. "ražot" ārzemju darba tirgum? tāpat, man šķiet, ka, izvirzot eksaktās zinātnes par valstisku prioritāti, intensīvi jādomā par eksakto zinātņu mācīšanas līmeni gan pamatskolās, gan vidusskolās. nav mums daudz tiešām labu matemātikas vai fizikas skolotāju.