Jautājums par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt aktualizējās, kad neatkarīgais deputāts no tā sauktā Olšteina sešnieka Viktors Valainis paziņoja, ka likums E. Krūmiņai liedz to darīt, jo valsts kontrolieris ir arī VK padomes priekšsēdētājs, bet E. Krūmiņa šobrīd ir VK padomes locekle jau otro amata termiņu. Tādējādi, kļūdama par valsts kontrolieri, viņa jau trešo termiņu darbotos arī VK padomē, ko likums neatļauj. Tomēr šo viedokli apšaubīja gan I. Sudraba, gan E. Krūmiņu amatam izvirzījušie deputāti, tādēļ otrdien tika lūgti ekspertu atzinumi no Tieslietu ministrijas (TM) un Saeimas Juridiskā biroja.
Kaut ekspertu atzinumi no abām institūcijām gaidāmi tikai nākamnedēļ, balsojums Saeimā netika atlikts. Balsis starp abām kandidātēm sadalījās tā, kā jau varēja gaidīt, - opozīcijas partijas, kā arī RP un VL-TB/LNNK balsoja par E. Krūmiņu, savukārt Vienotība atbalstīja savas frakcijas virzīto Ivetu Rutkovsku. Nedaudz pārsteidzošs gan varētu šķist neatkarīgo deputātu grupas balsojums, jo divi no viņiem - Jānis Upenieks un Elīna Siliņa - nobalsoja par E. Krūmiņu, bet pārējie nodeva nederīgus biļetenus.
V. Valainis, kurš iepriekš aktualizēja bažas par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt, Dienai skaidroja, ka neatkarīgo deputātu starpā bijis brīvais balsojums. Viņš pats esot iemetis tukšu biļetenu, jo kaut E. Krūmiņa esot ļoti kompetenta, pašreiz viņš par viņu neesot varējis balsot. «Balsot šodien - tas bija diezgan bīstami. Iedomājieties tagad - VK dodas uz kādu pārbaudi, bet pats pārbaudāmais vēršas par valsts kontrolieri tiesā, apšaubot viņas darbības leģitimitāti,» viņš modelēja situāciju.
Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) atsaucās uz līdzīgām bažām. «Abas kandidatūras ir ļoti kompetentas, balsojām pret Krūmiņas kundzi tikai tāpēc, ka nav skaidra procedūra,» viņa uzsvēra. Viņasprāt, likuma normas «nevar interpretēt gramatiski, jāskatās likumā noteikto ierobežojumu jēga un mērķis», tas ir, lai iestādēm nebūtu «mūžīgo vadītāju» un neiestātos rutīna. Deputāte uzsvēra, ka šobrīd tikpat labi var sanākt, ka E. Krūmiņas pilnvaru termiņš beidzas maijā, tad valsts kontrolieres amatā var atgriezties pati I. Sudraba, jo tas viņai vairs juridiski nebūtu trešais termiņš pēc kārtas.
Jāpiebilst gan, ka ekspertu atzinumi, kas pieprasīti no Saeimas Juridiskā biroja un TM, būs vērtējami tikai kā ekspertu viedokļi - juridiska spēka atcelt Saeimas lēmumu tiem, protams, nebūs. Lēmums ar reālām sekām varētu nākt vienīgi no ST, ja kāds tajā vērsīsies, apšaubot E. Krūmiņas ievēlēšanu. Ja tā nenotiks, E. Krūmiņa varēs pildīt valsts kontrolieres amatu pilnu četru gadu termiņu, arī - ja juristu atzinumi būs viņai nelabvēlīgi.
V. Valainis gan Dienai apgalvoja, ka viņš nekādā gadījumā ST nevērsīšoties, jo E. Krūmiņas kompetenci neapšaubot. Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis šādu iespēju neizslēdza. Viņš teica, ka patlaban tiek gaidīts Juridiskā biroja viedoklis un atkarībā no tā, kāds tas būs, arī sekos tālākā rīcība. Ja Juridiskais birojs nekādas pretrunas nesaskatīs, Vienotība apsveiks E. Krūmiņu ar ievēlēšanu un novēlēs viņai veiksmi darbā. Savukārt, ja viedoklis būs, ka ievēlēšana bijusi juridiski apšaubāma, ir vairāki varianti - viens, ka E. Krūmiņa var turpināt darbu līdz maijam bez jelkādām pretrunām. Otrs - pretrunas sākas uzreiz, un ir jāmeklē neatkarīga arbitra vērtējums. «Un principā vienīgais kompetentais arbitrs šajā jautājumā ir ST,» atzina Dz. Zaķis. Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka vēršanās ST netiek izslēgta, viņš atzina, ka netiek, bet atkārtoti uzsvēra, ka tas būšot atkarīgs no Juridiskā biroja atzinuma: «Godīgi sakot, es būtu ārkārtīgi priecīgs, ja problēmas netiktu atrastas.»
(Visu rakstu lasiet 18.janvāra laikrakstā Diena)