Jaunie spēki demonstrē sevi

Neformāli apspriestā iespēja sākumā ievēlēt "pārejas laika prezidiju" nozīmētu, ka jaunā Saeima darbu uzsāktu ar daļu no 12. Saeimas prezidija. "Tāda varbūtība ir jāpieļauj, mēs tai gatavojamies, jo partijas var arī nepagūt vienoties," Dienai apstiprināja Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Mūrniece žurnālistiem paskaidroja, ka par jebkuru kandidātu Saeimai ir jābalso, kā to paredz Kārtības rullis, jo tāda pagaidu prezidija nav. Taču Mūrniece cerot, ka līdz pirmajai sēdei vienošanās tomēr tiks panākta.

Ambīcijas gūst virsroku

Saeimas pirmā sēde notiks 6. novembrī. Līdz jaunā prezidija ievēlēšanai sēdi vada 12. Saeimas spīkers. Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunas Saeimas deputāti nodos zvērestu vai solījumu. Pēc tam Saeima pēc pagaidu Mandātu komisijas ziņojuma lems par deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Saeimas prezidija ievēlēšana ir viens no galvenajiem parlamenta uzdevumiem, jo pretējā gadījumā Saeima nevar uzsākt darbu – prezidijam ir jāizsludina arī Saeimas svinīgā sēde 18. novembrī, informēja Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Prezidiju vēl atklāti, bet ar vēlēšanu zīmēm. Ja partijas līdz pirmajai sēdei nebūs vienojušās par amatu sadalījumu prezidijā, izvirzot uz katru no posteņiem vairākus kandidātus, tad prezidija vēlēšanas var ieilgt. Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt – to skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Pēc Saeimas priekšsēdes Mūrnieces iniciatīvas otrdien notika 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvju tikšanās. Tās mērķis bija apspriest jautājumus, kas saistīti ar Saeimas darba uzsākšanu, tajā skaitā – kā frakcijas būs izvietotas Saeimas sēžu zālē, par ko nekad iepriekš diskusiju nav bijis. Taču šoreiz KPV LV līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iebilda pret piedāvāto izvietojumu, kas tradicionāli ir noteikts, ņemot vērā partiju ideoloģiju. Iespējams, KPV LV nolūks bija tikai pazemot Vienotību, jo tieši tā bija spiesta piekāpties. Taču potenciālie KPV LV partneri arī ieraudzīja, kas viņus sagaida, ja valdībā nebūs visu sešu centriski labējo partiju, jo KPV LV vadība jau savu spēku nodemonstrēja šķietami vienkārša lēmuma pieņemšanā.

"Ja tā turpināsies, tad nekas labs nav gaidāms. Tās ambīcijas ņem virsroku. Mēs redzam, ka neviens no jaunajiem spēkiem nav gatavs piekāpties," Dienai sacīja Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība). Attīstībai/Par! un Jaunā konservatīvā partija (JKP) pret frakciju izvietojumu zālē gan neiebilda, taču neoficiāli zināms, ka partijas nespēj vienoties arī par to, kā notiek prezidija vēlēšanas, ja nākamās koalīcijas modelis līdz pirmajai sēdei nav zināms. Turklāt 13. Saeimā ir septiņas partijas, bet tikai piecas no tām varēs pretendēt uz vietu prezidijā.