Visu šo nedēļu jauniešu ministri sagaida arī sabiedrības viedokli par jautājumu, kā palielināt Latvijas eksportspēju? To iespējams nosūtīt jauniešu ekonomikas ministram Ērikam Volosovskim – [email protected]. Eksporta jautājuma apskats un ierosinājumi ministrijām tiks publiskoti nākamajā nedēļā.Līdzīgi arī līdz šim JMK katru nedēļu risināja kādu pēc jauniešu domām aktuālu jautājumu: 20.-24.aprīlī - Jaunatnes politikas attīstība Latvijā un 27.-30.aprīlī - Kālab palikt Latvijā? Galvenos jauniešu ierosinājumus var skatīt pielikumā.„Jauniešu Ministru kabinets šobrīd kļuvis par reālu komunikācijas kanālu starp sabiedrību un valdību – jaunieši ikdienas saņem vēstules, komentārus un ierosinājumus par to, kā labāk organizēt vienas vai citas jomas darbību. Turpmāk JMK skatīs katras ministrijas lomu gan veselīga dzīvesveida veicināšanā, gan izglītības attīstībā Latvijā. Paralēli tiek gatavoti jauniešu ierosinājumi valsts pārvaldes reformai,” informē Jauniešu ministru prezidents Dzintars Kalniņš.
JMK sēdes ir atklātas, tajās iespējams piedalīties, nosūtot savu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju pa e-pastu [email protected].
Pielikums
20.-24.aprīlī - Jaunatnes politikas attīstība Latvijā. Galvenie ierosinājumi:
1. Veidot vienotu Jaunatnes politikas nodaļu IZM ,apvienojot pašlaik sadrumstalotās institūcijas.
2. Darbu ar jauniešiem konkursu kārtībā daļēji nodot nevalstiskajam un privātajam sektoram. Tā veicinot gan pilsonisko sabiedrību ,gan jauniešu iesaistīšanos valsts mērķu realizācijā ,kā arī nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu.
3. Skolēnu pašpārvaldēm sniegt nelielu, bet pastāvīgu (0,001%) daļu no skolas finansējuma.
4. Jāmudina valsts pārvalde apmaksāta cilvēkresursu trūkuma laikā izmanot studentus -praktikantus.
5. Vairāk savienot mācību firmas skolas laikā ar ideju inkubatoriem, beidzot skolu. Lai jauniešu idejas un darbība neapstājas. LIAA jāmotivē ekonomikas skolotāji palīdzēt bērniem uzmeklēt ideju inkubatorus.
6. Veicināt jauniešu interesi par Eiropas līmeņa projektu rakstīšanu, grantu apguvi, iekļaujot šo informāciju ekonomikas kursā.
7. JMK ietvaros, kopā ar Finanšu ministriju veidot darba grupu, lai motivētu FM atvieglot jauno uzņēmēju dzīvi, piemēram, pirmo pusgadu mazāki nodokļi (PVN) un mazāka birokrātija; konkrēts pasākums – jauniešiem līdz 20 gadu vecumam (potenciāli tie, kas beiguši skolu un kuriem bijusi mācību firma), dibinot īstu uzņēmumu, samazināt pamatkapitālu līdz Ls 100.
8. Iesaistīt Latvijas Jaunatnes padomi un NVO, mazo un vidējo uzņēmēju un darba tirgus padomē.
9. Veidot pilotprojektu ,kur politikas un sociālo zinātņu stundās skolēni strādā ar IZM aktuāliem jautājumiem un iesniedz savu skatījumu. Tādējādi “Ejot” pie jauniešiem vietā kur viņi jau atrodas.
10. Izmantot brīvprātīgo darbu ,kā iespēju nodarbināt jauniešus ,relatīvi augsta bezdarba apstākļos.
11. Jaunietī, galvenais ir vēlēšanās piedalīties un ieguldīt savu darbu. Jauniešu pluss ir to enerģija, kuras vienmēr ir papilnam, to novirzot pareizās sliedēs, var ļoti pozitīvi izmantot. Bet ir arī mīnusi, galvenais ir pacietība, kuras jauniešiem bieži vien pietrūkst. Līdz ar to es gribu teikt sekojošo - Jaunieši ir resurss, kuri pareizi izmantoti var sniegt lielu ieguldījumu valsts nākotnē jau šodien.
27.-30.aprīlī - Kālab palikt Latvijā? Galvenie ierosinājumi:
1. Dotācijas, kas paredzētas vietējiem gaisa pasažieru pārvadājumiem samazināt divas reizes. Naudu, kura atbrīvosies ieguldīt sauszemes pasažieru pārvadājumos.
2. Samazināt administratīvo sodu skaitu, aizstāt tos ar brīdinājumiem, bet ja pārkāpums izdarīts atkaroti uzlikt administratīvo sodu.
3. Ierosinājums ir vairāk vērsts uz emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Atbalstīt Latviešu diasporu-kopienu darbību ārvalstīs, sadarbojoties kultūras ziņā, informācijas apritē, uzturot sakarus ar kopienām, tādējādi šajās kopienās noturēt latviskuma garu, patriotismu, izbraukušajiem parādīt, ka viņi tomēr rūp savai valstij, bet pašreizējā situācijā valsts ekonomiski ir novājināta, u.tml., iespējams, ka, uzlabojoties situācijai Latvijā, daļa emigrējušo ''patriotisku jūtu vadīti'' varētu arī atgriezties.
4. Nepieļaut, ka vēl nepieņemtie lēmumi, informācija "baumu līmenī" tiek izplatīta masu plašsaziņas līdzekļos.
5. Rosināt un atbalstīt jauniešus veidot savas muzikālās grupas, organizācijas un uzņēmumus, lai veicinātu kultūras vērtības radīšanu Latvijā. Veicināt starptautiskos projektus - starptautiskās apmaiņas, saietus utt. It īpaši kultūrā ir tā, ka dažādos starptautiskos pasākumos un nometnēs katrs jaunietis prezentē gan sevi, gan savu valsti, līdz ar to tas rada gan savas valsts kultūras vērtību apziņu, gan piederību, izpratni par to, kas notiek ārpus Latvijas,
6. Partiju jaunatnes organizāciju kopīgs darbs valsts labā, tādējādi parādot, ka laiki mainīsies. Nav jātaisa vēl viena organizācija, bet gan jārīkojas praktiski – organizējot talkas, sakopšanas utt. Svarīgi, ka visas jaunatnes organizācijas to dara vienoti un kopīgi – viena mērķa labad. Tāda paša principa ideju vajadzētu sākt piekopt arī pārējām sabiedrības grupām, jāveicina brīvprātīgais darbs sabiedrības, valsts labā. Ar valsts atbalstu (ne obligāti finansiālu) ir jāaicina cilvēkus uzturēt ap sevi patīkamu vidi – talkas, sakopšanas. Biežāk jārīko šāda veida masveida pasākumi – gan valsts, gan pilsētu līmenī. Tam nav nepieciešams liels finansējums. Daļu pasākumu varētu saslēgt ar bezmaksas zupu virtuvi – cilvēks pastrādā un ir paēdis. Jāaktualizē brīvprātīgā darba iespējas. Ministriju un pašvaldību informatīvos resursus ir jāizmanto kā vietu sludinājumiem. Tas aizpildīs cilvēku laiku ar lietderīgām lietām (pretēji grimšanai depresijā) un cels lepnumu, kas pašlaik ir ļoti nepieciešams. Paralēli ir jāveicina brīvprātīgā darba prestižs – tas varētu būt kā atsevišķs juridiskais akts, kas paredzētu brīvprātīgo reģistrāciju, apmācības, goda rakstus u.t.t.
7. Uzņēmēju atbalsts. Latviešu uzņēmēju atbalsts. Nesamērīgo, nepamatoto kontroļu samazināšana no valsts iestāžu puses.
8. Uzņēmumiem, kas saņem valsts garantijas vai finansiālu atbalstu, uzlikt par pienākumu (kā vienu no kritērijiem atbalsta saņemšanai) noteiktu laiku neatlaist esošos darbiniekus (vai atlaižot, pieņemt vietā).
9. Pārskatīt lielo būvprojektu nepieciešamību vai izskatīt rūpīgāk tos, kuri ir jau procesā, par izmaksu samazinājumu vai telpu, mēbeļu lietderīgumu.
10. Uzsvērt objektīvās nevis relatīvās vērtības (cik nu šāds dalījums ir iespējams). Potenciāls, nevis abstrakts patriotisms.
11. Izvirzīt prioritārās nozares valstī. Šobrīd kā valsts mēs truli dzenamies pakaļ SVF naudai, lai tikai izkļūtu no krīzes, bet kādi mēs gribam izkļūt no tās, un ko mēs gribam pēc tam darīt? Izvēloties un liekot uzsvaru - finansiālu atbalstu tieši uz valsts prioritātēm, arī ko varēsim sasniegt, nevis tikai bezgalīgi kulties pa ūdeni.
12. Vasarās skolas vecuma jauniešiem ir jādod iespēja strādāt laukos (pie radiniekiem, paziņām, draugiem), kur varētu izaudzēt pārtikas preces pašpatēriņam.
13. Jauniešiem, ar attiecīgo izglītību ir iespēja piedalīties lauksaimniecības kooperatīvu veidošanā, kooperatīviem iespējams arī finansiāls atbalsts no ES.