Jauno objektu stagnācija sagādās problēmas nākotnē

Šogad izsniegtie jaunbūvju ekspluatācijas akti pārsvarā ir vēl «treknajos gados» (2005. – 2007.gadā) sākto celtniecības darbu rezultāts.Galvenais iemesls būvniecības apjomu kritumam ir ierobežotā projektu attīstīšanas finansēšana – liela daļa jauno objektu projekti pat netiek izskatīti, bet pārējo kreditēšanai par pamatu tiek prasīti jau noslēgti telpu pārdošanas vai iznomāšanas priekšlīgumi vismaz 30% apjomā, kas pašreizējā zemā pieprasījuma un ļoti konservatīvās banku aizdošanas politikas dēļ ir ļoti sarežģīti izpildāms nosacījums.Neskatoties uz to, ka padomju periodā celtās ēkas – Hruščova laika ēkas, lietuviešu projekti, bijušās ražotnes u.c. – ir morāli novecojušas, taču pagaidām vēl apdzīvojamas un tajās var veikt komercdarbību un to stāvoklis ir normāls, jaunu objektu būvniecība tomēr ir ļoti nepieciešama. Pirmkārt, dzīvojamo platību skaits joprojām Rīgā un citviet ir nepietiekams. Daudz ir mājokļu, kuros mitinās vienlaicīgi divu paaudžu ģimenes, nemaz nerunājot par vairākiem tūkstošiem denacionalizēto namu esošajiem un bijušajiem īrniekiem, kuri stāv rindā uz pašvaldības jaunajiem dzīvokļiem piecus līdz desmit gadus. Otrkārt, kaut arī pašlaik komercplatību tirgū piedāvājums pārsniedz piedāvājumu, jaunu biznesa parku celtniecības apstāšanās nav pozitīva tendence. Jāatceras, ka līdz ar jauno objektu būvniecību tiek sakopta arī apkārtējā vide, uzlabota kvartāla infrastruktūra un tuvākā apkārtne kļūst patīkamāka un drošāka, kas ir būtiski pilsētas attīstības priekšnosacījumi. Treškārt, arī daudzas valsts iestādes atrodas ēkās, kuras ir kapitāli remontējamas un no ekspluatācijas viedokļa ļoti neekonomiskas – vāja siltumizolācija, vecas komunikācijas, daudz un regulāri remontējamas platības.Šobrīd, vispārējās ekonomiskās krīzes laikā, jauno objektu stagnācija varbūt nav galvenā problēma, ko risināt valdībai, un tomēr – raugoties uz to no ilgtermiņa viedokļa – jauno objektu būvniecības straujā apstāšanās visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos radīs jūtamas negatīvas sekas jau pēc dažiem gadiem, kad padomju laikā celto objektu stāvoklis strauji sāks pasliktināties. Ņemot vērā ekonomisko cikliskumu un atgriežoties pirktspējai, varētu rasties jaunu objektu deficīts.Arī likumdošanas biežās izmaiņas neveicina nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju – kā piemērus var minēt gada laikā divkāršās izmaiņas likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», paredzot kardināli atšķirīgus gadījumus, kad ar iedzīvotāja ienākuma nodokli 25% apmērā aplikt nekustamā īpašuma darījumus, svārstīgo valdības lēmumu par atteikšanos no nodoma iesaldēt nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu un mainīgās domas par īpašumu kadastra vērtību pārskatīšanu. Šī nenoteiktība negatīvi ietekmē ne tikai nekustamā īpašuma tirgu, bet arī atstāj sliktu iespaidu uz potenciālajiem investoriem, kuri vēlas attīstīt savu biznesu Latvijā un varētu veicināt jauno objektu tirgus aktivizēšanos. Nav noslēpums, ka Īrijas zemo cenu aviokompānijas _Ryanair _vadība ir apliecinājusi gatavību veidot Rīgas lidostā aviokompānijas bāzi un lidmašīnu servisa centru, savukārt gigants _Coca Cola_ ir iecerējis pārcelt savu ražotni no Igaunijas uz Latviju. Noteikti līdzīgus soļus apsver arī citas bagātās ārzemju kompānijas, kuras vēlas paplašināt savu darbību Austrumeiropā un izvēlas Latviju kā ģeogrāfiski atbilstošāko vietu starp trijām Baltijas valstīm.Protams, nav konkrētu zāļu, kā īsā laikā reanimēt jauno objektu tirgu, nav arī jālolo ilūzijas par to, ka tirgu būtiski aktivizēs kādi konkrēti lēmumi, jo tas ir tiešā veidā atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Bet, konsultējoties lēmumu pieņemšanā ar nozares pārstāvjiem un savās darbībās esot noteiktiem, ir iespējams likt stabilus pamatus nozares atveseļošanai, lai varētu «būvēt» nākotnes attīstību.