A.Jaunsleinis, kam Užavā ir īpašums un tāpēc viņš var startēt šā novada vēlēšanās, jau ir bijis Užavas pagasta deputāts iepriekšējā sasaukumā līdz 2005.gada vēlēšanām - tajās saraksts, no kura viņš startēja, neguva pārstāvniecību pašvaldībā. A.Muceniekam līdz ar to esot kopīga darba pieredze ar A.Jaunsleini, kas ir "daudz devis Užavas izaugsmei". Kā zinošu un profesionālu cilvēku, kurš "varētu ieņemt arī premjera amatu," LPS līderi Dienai novērtēja arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, pieļaujot, ka "Tautas partijai viņš varbūt nepatīk, bet mums patīk". Veidot sarakstus lielos novados neesot viegli, jo ZZS neesot biedru visos Ventspils novadā apvienotajos 12 pagastos, tāpēc zem ZZS karoga kandidēs arī ar partiju nesaistīti cilvēki, atzina A.Mucenieks. Taču partijai izdevies iekļaut sarakstā pārstāvjus no visām teritorijām. Tajā būs vēl divi pašvaldību vadītāji - Piltenes domes priekšsēdis Jānis Abakuks un Popes pagasta vadītājs Mārtiņš Libkovskis.
LPS statūti nosaka, ka par savienības priekšsēdi var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas ir pašvaldības deputāts, vai bijis ievēlēts par deputātu iepriekšējā sasaukumā. A.Jaunsleinis Dienai apstiprināja, ka ir pieņēmis ZZS piedāvājumu kandidēt vēlēšanās, taču tas neesot saistīts ar šo statūtu normu. Pēc 6.jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām LPS statūti kongresā būs jāmaina un jauno pašvaldību vadītāji varot noteikt pilnīgi citu organizācijas priekšsēdētāja izraudzīšanās kārtību. Tagad Latvijā ir 548 pašvaldības (26 rajonu, 64 pilsētu, 41 novada un 424 pagastu), bet vēlēšanas notiks 109 novadu un deviņu lielo pilsētu teritorijās. A.Jaunsleinis ir pārliecināts, ka LPS pastāvēs arī pēc vēlēšanām, jo tā ir vajadzīga kā pašvaldību interešu pārstāve. Tā kā pašvaldību skaits būs daudz mazāks, visticamāk, katrai no tām organizācijā būs vairāki pārstāvji. LPS kongresu paredzēts sasaukt augusta vai septembra vidū.