Jaunsleinis: Visas mūsu «ciešanas» kāds likumos ir «ielobējis»

Viņš kā «no malas» pieaicinātais ir runājis ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertiem Latvijā, un uzskata - ja viņš sēdētu galda otrajā, SVF delegācijas pusē, «tad es arī ļoti nopietni padomātu, pirms dot te kaut vienu santīmu». «To godīgi pasaku, jo mūsu puses pārstāvji izskatās nenopietni ļaudis, kuri katru reizi stāsta savu, kuri neieņem kopīgu Latvijas interešu pozīciju,» saka A.Jaunsleinis.Viņaprāt, ir iemesli, kāpēc «klibojam ar abām kājām». «Pats pirmais – netiek sabalansētas intereses, un tad tiešām doma par otru palātu, kur nokļūtu pārstāvji no reģioniem, nešķiet zemē metama, bet drīzāk pozitīva valsts attīstībai. Līdz šim parlamentā pieņemtie lēmumi nereti bijuši ļoti vienpusēji, un reģionu viedoklis tur nav skatīts. Tagad esam nonākuši situācijā – latviski izsakoties, esam nonākuši «bietēs»,» intervijā teic LPS priekšsēdis.Izbrīnu LPS vadītājam radījis, kāpēc sagatavotais likumprojekts, ar kuru bija noteiktas visas algu likmes amatos, ko finansē no valsts budžeta, tā arī nav pieņemts, lai gan ar SVF bija norunāts, ka to izdarīs līdz 1.jūlijam. «Tas ir, sākot ar Valsts prezidentu un beidzot ar apkopēju. Prezidentam, protams, augstākā alga, zemāk seko Valsts kontroles, valsts banku, FKTK priekšnieki – visi sarindoti pēc attiecīgām kategorijām. Pašvaldību vadītāji un politiķi arī tur bija «iekārtoti»,» atceras A.Jaunsleinis. «Pēkšņi parādījās pretenzijas, un Latvijas Bankas vadītāju paņēma ārā no klasifikatora, FKTK vadītāju – arī ārā. «Vienādus» noteikumus valstī negribēja pieņemt.»Turpinot tēmu par sarunām ar SVF, A.Jaunsleinis avīzei atklāj, ka esot izpelnījies pārmetumus no Izglītības un Finanšu ministrijām, tomēr viņš SVF pārstāvjiem cieti teicis – no septembra masveida skolu slēgšana nenotiks. Pēc A.Jaunsleiņa domām, to nevar darīt nepārdomāti, jo tie ir ilgtermiņa lēmumi, «bet cilvēki, kam par to jāpieņem lēmumi novados, būs darbu sākuši tikai no 1.jūlija».Kāpēc izglītības sistēma Latvijā nonākusi «bietēs», A.Jaunsleinim ar sava teorija. Iedziļinoties notiekošajā, viņš konstatējis, ka tur uztaisīta šaura profilizācija skolotājiem – «gandrīz vai tā, ka matemātikas skolotājs nedrīkst mācīt ģeometriju, bet fiziku noteikti ne». Kā intervijā saka A.Jaunsleinis, to savā laikā, šķiet, lobējušas augstskolas, tāpat kā pēc augstskolu gribas radies nosacījums, ka bērnudārzā nevar strādāt bez augstākās izglītības. «Un cilvēkiem par savu vai pašvaldību naudu nācās «piemācīties» klāt.»«Arī skolotāji «nospecializēti» tā, kā nekad nav bijis, un skolā viņu ir vesela masa, viens uz sešiem septiņiem skolēniem. Gandrīz visu, par ko mēs kā valsts «ciešam», kāds ir «ielobējis» likumos un lēmumos. Ja pa ķēdīti ietu atpakaļ, katrā gadījumā atrastu, kuram bijusi kāda interese,»saka LPS priekšsēdis. Pēc A.Jaunsleiņa domām, situāciju izglītības laukā vajadzēja redzēt ministrijai, «kurai jālaiž skatiens pār laukumu kopumā». «Ministrija nedrīkstēja pieļaut šādu skolotāju pārprodukciju. Tāpēc mums jāatgriežas pie apmācības no sešiem līdz 18 gadiem, tādēļ LPS piedāvā, lai aprēķina visu metodiku un nauda aiziet līdz novadam. Tālāk – liecies mierā! Ir novada pašvaldība, ir skolu direktori, un viņi izlems, ka viens skolotājs pelnījis 600 latu mēnešalgu, bet citam, ne pārāk cienītam, pietiks arī ar 180 latiem. Varbūt no viņa pat nāksies atbrīvoties. Citādi no bedres naudas trūkuma apstākļos netiksim. Jādod cilvēkiem tiesības pašiem izlemt,» saka A.Jaunsleinis.Viņš arī rosina atgriezties pie Saeimas pašas un Saeimas vēlēšanu likuma maiņu. Esot beidzamais laiks noteikt, ka partiju nevar izveidot tikai 200 biedri. «Partiju drīkst veidot no 5000 biedriem. Tad tev ir divi varianti – vai nu tu līdz noliktajam laikam dabū 5000 biedrus, vai taisi savu «piparbodīti» ciet. Un otrs – ar likumu noteikt, kā jādarbojas partiju domēm, valdēm, lai tie «augšā» nevarētu ignorēt demokrātijas un plurālisma principus,» saka LPS priekšsēdis. Tas nepieciešams, jo viena no nelaimēm ir, «ka politisko partiju biedri nespēj ietekmēt savu organizāciju politisko virzienu, ko pārsvarā noteic šaura cilvēku grupiņa, no kuras nebūt ne visi ir pat attiecīgās partijas sarakstos».