Galvenokārt tādēļ, ka man nav, ko slēpt. Bet ir citi, kam tas vis diez ko nepatīk. Piemēram, gados vecākiem cilvēkiem. Un ne jau aiz ļauna prāta, vai sliktiem nodomiem, bet lielākoties tādēļ, ka tas, iespējams, būs sarežģīti, iespējams, smalkiem burtiņiem, ko ne vienmēr var izlasīt. Tāpat nez vai būs skaidrs, kur ar to papīru jādodas, kam jāiesniedz, kad tas ir jādara. To visu cilvēcīgi var saprast.
15.novembra LTV raidījumā «Kas notiek Latvijā?» Šlesera kungs to saprata un ļoti cēli iestājās par pensionāriem, zīdaiņiem un bērnu namu bērniem, kuriem šāda deklarēšanās nu absolūti neesot nepieciešama. Bet es tiešām nedomāju, ka neatradīsies jaunajā ierēdņu armijā (kas izmaksās, Ls 16 000 vai vairāk) cilvēki, kas nepalīdzēs reizi gadā to papīru uzrakstīt.
Lielāks kreņķis var rasties tām omītēm, kam gluži nesen mazdēls uzdāvinājis kādu prāvāku īpašumu, lai pašam tas nebūtu jādeklarē. Es, protams, esmu pārliecināta, ka Šlesera kungs nevienu šādu negodīgu mazdēlu nepazīst, tomēr pēdējā laikā tik daudz dzirdēts par dažādiem ļauniem «sorosiešiem» un «marsiešiem», ka tādu esamības iespēja ir ļoti reāla. Redz, ja šādai omītei, saņemot minimālo pensiju, īpašumā ir, piemēram, māja Mežaparkā, dārgs auto un zeme kaut kur piejūras kāpu joslā, kur tikko uzsākta puslikumīga apbūve, kas tagad pēkšņi ir jādeklarē, tad, piedodiet par izteicienu, ir sūdi vagā. Ne nu vairs omīte attaisnosies, ne mazdēls.
Tādēļ tomēr ceru, ka deklarēsimies mēs visi. Tāpat arī ceru, ka tas būs iespējami vienkārši, saprotami un aizņems iespējami maz laika. Galu galā, ja divi miljoni deklarēsies katrs uz 22 lapām, tas tomēr būs negodīgi attiecībā pret mežiem, ko izcirtīs papīra saražošanai.
Citus lasītāju rakstus varat lasīt šeit.