JKP kopā ar premjera posteni jaunajā valdībā vēlas arī VARAM un IeM; piedāvāts visu portfeļu sadalījums

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai Attīstībai/Par! (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

Partijai KPV LV JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet Jaunajai Vienotībai (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Ārlietu ministra amatā JKP gribētu redzēt neitrālu profesionāli - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

Amatu dalīšana jaunajā valdībā pašlaik notiek pārsteidzīgi un sasteigti, uzskata KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, kurš sociālajā vietnē Twitter raksta, ka amatu dalīšana notiekot pretrunā iepriekš runātajam par valdības darba plāna sagatavošanu.

"Tā šobrīd ir raušanās pie varas bez skaidra programmatiska uzstādījuma," pauž Gobzems.

Kā ziņots, JKP partijām, ar kurām tiekas valdības veidošanas sarunu otrajā kārtā, ir piedāvājusi veidot koalīciju, kurā iekļautos JKP, "KPV LV", AP, VL-TB/LNNK un JV, un amatu sadalījumu tajā, piektdien žurnālistiem pēc tikšanās ar JKP atklāja JV premjera kandidāts Krišjānis Kariņš.

Kariņš arī apliecināja, ka JV jaunajā valdībā JKP piedāvā uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju. Viņš norādīja, ka JV šo piedāvājumu apspriedīs pirmdien partijas sanāksmē.

Pirms tam JKP bija tikusies ar VL-TB/LNNK un arī tai izteikusi piedāvājumu darboties topošajā koalīcijā. VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA apliecināja, ka piektdien notikušajās sarunās JKP esot arī piedāvājusi vienu no iespējamiem modeļiem par atbildības sfēru sadalījumu un veicamajiem darbiem, taču Dzintars piedāvājuma saturu neatklāja.

Vienlaikus Dzintars gan paudis viedokli, ka piecu politisko spēku koalīcija pastāvīgi būtu vienas partijas ķīlnieks, tāpēc no valdības stabilitātes viedokļa būtu labāk, ja tajā būtu sešas partijas. "Ja to nav iespējams izveidot, tad esam gatavi diskutēt arī par citiem modeļiem. Mēs neesam vilkuši citas papildu sarkanās līnijas, tādējādi nesamazinot manevru iespējas," pēc piektdien notikušās tikšanās ar AP sacīja Dzintars.

Tikmēr AP Ministru prezidenta amata kandidāts Pabriks, vērtējot iespēju AP iesaistīties valdībā, kuru vadītu JKP līderis Jānis Bordāns, un kurā būtu pārstāvētas piecas partijas, saredz "samērā lielas problēmas".

Pabriks atklāja, ka AP notiek iekšējas diskusijas, vai politiskais spēks būtu gatavs iekļauties Bordāna vadītā koalīcijā. "Mēs neesam no nevienas no šīm partijām ieguvuši tādas atbildes, kas mums ļautu ar pārliecību šādā valdībā iesaistīties," teica Pabriks.

Arī viņš atzina, ka šajā konkrētajā Saeimā, ņemot vērā vēlētāju intereses, sešu partiju koalīcija būtu objektīvi labākais iznākums, jo jebkurā citā gadījumā, piemēram, JKP piedāvājumā, tas nozīmētu daudz lielāku atkarību no otras jaunievēlētās partijas "KPV LV", kas radītu automātiskas bažas par jaunās valdības bažas efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma, demokrātijas, drošības principus un transatlantisko saiti.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piektdien notikušajās sarunās JKP esot arī piedāvājusi vienu no iespējamiem modeļiem par atbildības sfēru sadalījumu un veicamajiem darbiem, taču Dzintars piedāvājuma saturu neatklāja.

Politiķis norādīja, ka sarunas virzās uz priekšu, taču nezināmā vēl esot ļoti daudz. Viņš piebilda, ka VL-TB/LNNK izvērtēs JKP piedāvājumu.

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.gan uzskata, ka piecu politisko spēku koalīcija pastāvīgi būtu vienas partijas ķīlnieks, tāpēc no valdības stabilitātes viedokļa būtu labāk, ja tajā būtu sešas partijas.

"Ja to nav iespējams izveidot, tad esam gatavi diskutēt arī par citiem modeļiem. Mēs neesam vilkuši citas papildu sarkanās līnijas, tādējādi nesamazinot manevru iespējas," pēc tikšanās ar partiju apvienību Attīstībai/Par! (AP) sacīja Dzintars. "Jo stabilāka un plašāk pārstāvēta būs koalīcija, jo tas būs valstij izdevīgāk," viņš uzskata.

Dzintars uzsvēra, ka starp VL-TB/LNNK un AP bija vienprātība par to, ka nevajadzētu aizrauties ar valdības veidošanas procesa "vilkšanu garumā". Tam būtu jānotiek "saprātīgā laika posmā", koalīcijai būtu jābūt stabilai, sacīja Dzintars, piebilstot, ka abas partijas gatavas to veicināt.

Tikmēr AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks, vērtējot iespēju AP iesaistīties Bordāna vadītā valdībā, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas, saredz "samērā lielas problēmas". Pabriks atklāja, ka AP notiek iekšējas diskusijas, vai politiskais spēks būtu gatavs iekļauties Bordāna vadītā koalīcijā.

"Mēs neesam no nevienas no šīm partijām ieguvuši tādas atbildes, kas mums ļautu ar pārliecību šādā valdībā iesaistīties," teica Pabriks.

Arī viņš atzina, ka šajā konkrētajā Saeimā, ņemot vērā vēlētāju intereses, sešu partiju koalīcija būtu objektīvi labākais iznākums, jo jebkurā citā gadījumā, piemēram, JKP piedāvājumā, tas nozīmētu daudz lielāku atkarību no otras jaunievēlētās partijas KPV LV, kas radītu automātiskas bažas par jaunās valdības bažas efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma, demokrātijas, drošības principus un transatlantisko saiti.

Pabriks uzsvēra, ka sarunas turpinās un katrai partijai ir savi izvirzītie premjerministra amata kandidāti un savi sarunu vešanas principi. Viņš piebilda, ka AP konsultācijas ar pārējiem spēkiem bija nepieciešamas, lai rastu skaidrību arī par to, kā norisinās līdzšinējais sarunu process, ko veic divas citas jaunās partijas ar premjerministra amata kandidātiem.

Kā ziņots, piektdien JKP sāka sarunu par jaunās valdības veidošanu otro kārtu un plānoja atkārtoti tikties ar KPV LV, Attīstībai/Par!, VL-TB/LNNK un Jauno Vienotību. Tomēr KPV LV nolēma vispirms tikties ar katru no Saeimas jaunajā sasaukumā ievēlētajām partijām un tikai tad atkārtoti runāt ar JKP, līdz ar to piektdien JKP un KPV LV tikšanās vēl nenotiks.

Ar vairākiem politiskajiem spēkiem tikšanos piektdien rīko arī Attīstībai/Par! un KPV LV.

Pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem "Saskaņa" nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, "Attīstībai/Par" un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas.

JKP pirmo sarunu apli noturējusi ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot "Saskaņu". JKP paziņoja, ka viņu vadītā valdībā kopā ar ZZS nestrādās.

( ar jaunāko informāciju papildināta visa ziņa)