Viņa atzina, ka TP iniciatīva uzsākt sarunas par jaunu koalīciju ir "ļoti interesanta", jo valdība vēl pastāv un nav skaidrs, vai tiks atbalstīts opozīcijas iesniegtais valdības demisijas pieprasījums vai valdība kā citādāk beigs pastāvēt.
JL esot gatavs kopīgi ar citām Saeimā pārstāvētajām partijām, izņemot PCTVL, izveidot pagaidu valdību, kas līdz vēlēšanām mēģinātu izvest valsti no krīzes. Partijas nostāja nav mainījusies: ir jāievēl jauna Saeima un tiem, kas vēlas kopīgi strādāt valsts labā, ir jāvienojas, ar kādiem noteikumiem notiks vēlēšanas. Tomēr patlaban ir tikai opozīcijas sagatavotais demisijas pieprasījums, kas, neraugoties uz TP izteikto vēlmi mainīt valdību, joprojām ir spēkā.
Vaicāta, ar kādiem nosacījumiem JL būtu gatavs piedalīties jaunas koalīcijas veidošanā, piemēram, vai tā uzstās uz bezpartejiska premjera nominēšanu, S.Āboltiņa teica, ka tas ir partijas ierosinājums, taču, pēc viņas domām, nav izslēgts, ka tas varētu būt arī kāds cilvēks no politiskās vides. Viņa gan norādīja, ka bezpartejisks valdības vadītājs veicinātu plašākas koalīcijas izveidi, turklāt politiķi patlaban maz bauda sabiedrības uzticību.
JL uzskata, ka I.Godmanis ir ļoti līdzvainīgs tajā, kas notiek valstī, kā viņš komunicē ar sabiedrību, un partijai ir bažas, ka, komunicējot ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), I.Godmanis neuzstāda Latvijai svarīgus nosacījumus, tomēr viņam būtu jāturpina līdzdarboties sarunās ar SVF un viņš partijas skatījumā varētu atbildēt par šiem jautājumiem.
Tāpat JL ir svarīgi Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzītie jautājumi - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēle, ekonomiskā situācija. Kā norādīja S.Āboltiņa, krīzi nevar pārvarēt, ignorējot šos jautājumus.
Pēc viņas teiktā, partijām būtu jāvienojas nevis par koalīcijas līgumu, bet gan starppartiju vienošanos. Savukārt, iesaistot Saskaņas centru (SC), pašreizējā situācijā varētu nolikt malā patlaban mazāk aktuālus jautājumus, piemēram, par valsts valodu, risinot pašreiz svarīgākus - ekonomiskās problēmas, sociālos jautājumus.
Pēc S.Āboltiņas teiktā, pagaidām nav apspriests, vai trīs opozīcijas partijas, kas vienojušās par sadarbību, varētu šādās sarunās piedalīties kopīgi. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbību un pozīciju attiecībā uz Saeimas atlaišanu, tas varētu tā notikt, taču sadarbības forma neizslēdz arī to, ka partijas runā atsevišķi.
Savukārt SC ir gatava iesaistīties jaunā valdības koalīcijā tikai bezpartejiska premjera vadībā, aģentūrai LETA sacījis apvienības priekšsēdētājs Nils Ušakovs. SC priekšsēdētājs uzskatot, ka Latvijā ir pietiekami daudz bezpartejisku cilvēku, kuri varētu uzņemties valdības vadīšanu, taču konkrētus uzvārdus viņš atturējās minēt.
Kā viena no neoficiālām valdības koalīcijas versijām ir, ka to varētu veidot LPP/LC, TP un SC, kam Saeimā būtu 48 balsis. N.Ušakovs, vērtējot šādu iespējamību, tikai piebildis, ka laiks rādīšot.
Kā ziņots, V.Zatlers iepriekš norādīja uz nepieciešamību paplašināt koalīciju, un iepriekš tika runāts par JL iesaistīšanu tajā, taču pēc partijas noraidījuma un paziņojuma par neuzticības balsojumu premjers I.Godmanis bija noskaņots nemeklēt citas iespējas paplašināt koalīciju. Piektdien vakarā TP nāca klajā ar paziņojumu, ka pašreizējā koalīcija nav rīcībspējīga un ir jāveido jauna rīcībspējīga valdība. TP, kas kritizējusi koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības rīcību, pirmdien vēlas sākt sarunas ar opozīcijas partijām.