Viņš sacīja: "Manai reputācijai nav objektīva pamata sašķobīties, es neatrodu sevī kauna traipu." I.Bičkovičs neredz iemeslu, kura dēļ viņam varētu atteikt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Viņš aicināja reputāciju vērtēt pēc katra cilvēka darbiem.
Uzstāšanās laikā I.Bičkovičs pievērsa lielu uzmanību medijiem, gan norādot uz Dienas publikāciju, kuras kļūdas labojums esot bijis grūti pamanāmā vietā, gan pēc tam pamācija TV3 raidījuma Nekā personīgi žurnālistu, ka vajagot būt godīgiem savā raidījumā.
AT priekšsēdētājam jābūt sabiedrības uzticamības simbolam tiesu varai, neitrālam un neietekmējamam, neradot ne mazākās šaubas par korupciju vai konkrētu interešu lobēšanu. Taču cilvēks, kurš acīmredzami neizprot korupcijas izskaušanas nozīmību tiesu sistēmā, neatbilst šim mērķim un nav cienīgs ieņemt augsto AT priekšsēdētāja amatu, ir pārliecināts JL.
JL konstatējis, ka zemā tiesu prestiža dēļ tik maz tiesnešu vēlas kandidēt uz AT priekšsēdētāja amatu, kā dēļ pēc mazākā ļaunuma principa izvēlēts kandidāts, pret kuru iebilduši 16 AT plēnuma tiesneši.
JL frakcija ir pirmā ar ko tiekas AT priekšsēdētāja amata kandidāts. Viņu šim amatam izvirzīja tiesnešu plēnums un tagad jānotiek balsojumam Saeimā. Taču vispirms tiks gaidīti Satversmes aizsardzības biroja pārbaudes rezultāti par I.Bičkoviču, pamatojoties uz ko viņam piešķirs vai atteiks augstāko pielaidi valsts noslēpumam.