To otrdien vienbalsīgi nolēma JL valde.
JL priekšsēdētājs Einars Repše pēc sēdes žurnālistiem norādīja, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tiekoties ar vēlētājiem Latvijas rajonos, daudzi iedzīvotāji paši izvirzījuši Kalnieti prezidentes amatam un partija ņem vērā "tautas gribu".
"Ņemot vērā Kalnietes vispusīgo personību, nav šaubu, ka viņa ir vispiemērotākā kandidāte Valsts prezidenta amatam," sacīja Repše, atgādinot Kalnietes nopelnus Latvijas neatkarības atjaunošanā, aktīvo darbu Tautas frontē, kā arī darbu Ārlietu ministrijā un Eiropas Komisijā.
Repše teica, ka, līdzīgi kā 90.gadu sākumā, arī šobrīd Latvija "stāv uz barikādēm". Toreiz bija izšķiršanās, "būt vai nebūt Latvijai", bet šobrīd - kādai tai būt, vai tā būs tiesiska un demokrātiska valsts.
Kalniete žurnālistiem sacīja, ka ir pateicīga par savu izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam un gadījumā, ja Saeimas vairākums to atbalstīšot, viņa izstāsies no partijas.
Viņa vienlaikus apliecināja, ka apzinās - izvirzīšana par prezidenta amata kandidātu nebūt nenozīmē, ka viņu apstiprinās Saeima, tomēr Kalniete esot gatava uzņemties šos pienākumus.
Kalniete atzīmēja, ka pašreizējā Valsts prezidente "tik augstu pacēlusi to latiņu un savu darbu veikusi tik spoži", ka cilvēku interese par nākamo prezidentu ir ļoti liela. Saeimas vēlēšanas ir netiešs veids, kā vēlētāji var paust savu atbalstu nākamajam prezidentam, viņa piebilda.
JL valde jau gada sākumā pieļāva, ka Kalnieti varētu virzīt par prezidenta amata kandidāti, ja vien viņa pati tam piekritīšot.
Kalniete (1952) JL iestājās janvāra beigās.
Kopš 1990.gada Kalniete strādājusi Ārlietu ministrijas dienestā, bijusi Latvijas vēstniece ANO, Francijā un UNESCO. 2002.gadā viņa kļuva par ārlietu ministri Einara Repšes (JL) valdībā, bet no 2004.gada maija līdz novembrim bijusi Eiropas lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera ēna.
Pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada vidū.