Lai mazinātu valsts ekonomikas «pārkaršanas» draudus, ir jāveido adekvāta valsts attīstības politika, nākamā gada valsts budžeta veidošanā īpašu uzmanību pievēršot inflācijas samazināšanai, tomēr ne iepriekšējā, ne tagadējā Aigara Kalvīša vadītā valdība neko nav darījusi, lai inflāciju mazinātu. Arī nākamā gada valsts budžetā šī problēma netiek risināta.Tikšanās laikā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītāju Mārtiņu Bitānu tika pārrunātas Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un nākotnes perspektīvas. Kā uzsvēra Rimšēvičs, valsts straujajai izaugsmei seko virkne risku, ar ko nopietni jārēķinās valdībai, veidojot valsts budžetu.JL pārliecinājās, ka galvenais veids, kā risināt būtiskāko makroekonomisko problēmu - samazināt valstī joprojām augsto inflācijas līmeni un nodrošināt ekonomikas attīstību ilgtermiņā, ir veidot bezdeficīta budžetu, pēc iespējas samazinot valsts ārējo parādu. Jau šobrīd šķietami nelielā 1,4% budžeta deficīta dēļ valsts nākamgad tērēs par 175 miljoniem latu vairāk, nekā saņems. Tāpat valstij būs jātērē ap 70 miljoniem latu, lai nomaksātu miljarda latu lielā valsts parāda procentus vien. Šīs summas lieti noderētu, piemēram, skolotāju algu palielināšanai.Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī komercbanku darbībai, kas šobrīd lielā mērā ietekmē makroekonomisko politiku valstī. JL uzskata, ka sabiedrības interesēs ir veidot atbildīgu kreditēšanas politiku, kas mazinātu inflācijas radītos riskus.
JL: valdībai nav plāna, kā izvairīties no ekonomikas «pārkaršanas»
Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka valdībai šobrīd acīmredzami trūkst plāna, kā izvairīties no valsts ekonomikas «pārkaršanas», vēsta frakcijas ziņojums presei.JL uzsver, ka šobrīd straujās ekonomiskās izaugsmes dēļ veidot budžeta deficītu ir valstiski bezatbildīgs lēmums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.