Jo augstākas tehnoloģijas, jo efektīvāka ārstēšana

Liels paldis Dr.Dzervem par atbildi. Ir no sirds zel ka atbilde ir maz faktu, bet manis rakstitais salidzinats ar “populismu” vai vel jo sliktak ar “padomju laikiem”. Es lugtu Dr.Dzervi izlasit Anglijas stentu cenu pielikumu kas bija pievienots manam rakstam. 1. Lai gan Dr.Dzerve apgalvo ka: “nekad Latvijā moderna medicīniska ierīce nemaksās lētāk kā Anglijā” es atlausos tam nepiekrist, sini pielikuma ir skaidri pateikts ka Anglija nevis kada centralizeta iestade (ka Latvija VOAVA), bet gan katra slimnica atseviski ieperk stentus. Ir skaidrs ka VOAVAi ir daudz lielaks “iepiksanas speks” neka vienai slimnicai Anglija kura izdara 3x mazak invazivas kardiologiskas proceduras ka Stradinos vai Latvija kopuma. Pat ja Anglija butu centralizeta iepirksana, cenai lidzigi ka automasinam, benzinam, cenu atskiribas ir merojamas 5-20% un papildus nodokli kas katrai valstij ir atskirigi. Latvija stenti ir par 100-300% dargaki, ka Anglija, tas nav pienemams un ar to nedriks samierinaties, valsti kur videjais ienakumi uz iedzivotaju ir 400% mazaki ka Anglija. 2. Dr.Dzerve raksta ka “deviņdesmito gadu vidu, mirstības līmenis ar sirds un asinsvadu slimībām sasniedza 917 mirušo uz 100 000 iedzīvotāju, tas ir, par apmēram 25% vairāk nekā 1990.gadā”, vai tas nozime ka 1990 gada Latvija bija attsitita invaziva kardiologija un 1995 gada tadas vairs nebija? Skaidrs ka ne, ka daudziem no mums ir zinams milziga sociala un ekonomiska spriedze 90 gados bija par iemeslu palielinatai mirstibai no sirds asins vadu slimibam, nevis tehnolojiju krasa pasliktinasanas. No epidemiologiskiem petijumiem ir labi zinams, ka tikai 10% no kopeja dzives ilguma, dzives kvalitates spej ietekmet arsts, parejais ir pacienta sociali ekonomiskais stavoklis, nelabveligie ieradumi un genetiska predispozicija. 3. Neiztur kritiku ari apgalvojums ka “novitātes it kā izmaksā dārgāk, tomēr tiešās izmaksas nav salīdzināmas ar to ilgtermiņa ieguvumu, ko dod atjaunotas darbaspējas un uzlabota dzīves kvalitāte”, citur pasaule, gan ASV, gan Eiropa tiek nepartraukti diskutets kada ir cena kuru sabiedriba var atlauties medicinas tehnologijam, gan ar vien dargakiem medikamentiem, it seviski gadijumos kad dzivibas garums tiek pagarinats tikai pae dazam nedelam. Sadai diskusijai butu janotiek gan starp arstiem, gan pacientu grupam gan politikiem. Beigas, velreiz gribu apgalvot, ka mes esam lielu pateicibu parada kardiologiem kas veikusi so mums visiem svarigo darbu, tacu apsoluti nevaru piekrist apgalvojumam ka vienigais veids ka panakt jebkuras nozares attistibu Latvija, ir par to maksat simtiem procentu vairak gan par medikamentiem, stentiem un pasam proceduram neka citas valstis. Esmu parliecinats, ka jebkuras medicinas nozares attistiba ir iespejama sabalansetak, iepirkumu un apmaksas procesu padarot caurskatamaku un demokratiskaku. Velreiz liels paldies Dr.Dzervem par atbildi, sada uz faktiem balstita diskusija ir absoluti nepieciesama un vajadziga.

Manuprāt profesora Gruntmaņa rakstā nebija ne vārda par to, ka invazīvā kardioloģija ir lieka greznība, nē, taču, viņš bija izbrīnīts par to, kāpēc pie mums, valstī, kur gan ārstu algas gan gultasdienas izmaksas ir mazākas, nekā rietumos, šīs te manipulācijas maksā tikpat vai pat dārgāk....Savukārt tās operācijas kur vienkārši nogriež, valsts apmaksā pat ļoti skopi, lai gan, piemēram, tā pati pieminētā sieviete pēc mastektomijas var dzīvot ilgi un laimīgi.....Uzreiz rodas secinājums, ka tur, kur visas izmaksas ir grūtāk pārskatāmas (īpaši stulbam ierēdnim), var veiksmīgi mēģināt iedzīvoties......