Spēlēt gribētāji spēles telefonu sazvana ap 3000 reižu diennaktī, par katru zvanu maksājot pusotru latu. Spēles pamata auditorija ir pensijas vecuma cilvēki, kuri sacensību par laimestiem vairāk uztver kā izklaidi. Taču, iztērējuši vairākus simtus latu, viņi raksta sūdzības azartspēles uzraugošajai inspekcijai, kuras eksperti brīdina — Zelta drudzis ir azartspēle, no kuras cilvēks var kļūt atkarīgs, izpētījis laikraksts Diena.
Statistika rāda, ka Zelta drudzis guvis lielu atsaucību Latvijas iedzīvotāju vidū. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Zelta drudža apgrozījums bija 843 tūkstoši latu, tas ir trīsreiz vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tas ienāca Latvijas azartspēļu tirgū, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati. Zelta drudža pārstāvji lēš, ka šogad varētu jau pārsniegt miljona latu apgrozījuma atzīmi, jo ekonomiskās krīzes laikā Latvijas iedzīvotāji ar lielāku azartu iesaistās laimestu medībās. Arī Latvijas loto novērojis, ka šogad spēlētāji dalībai loterijās tērē vairāk naudas nekā iepriekšējos gados.
Inspekcijā uzskata, ka ir vajadzīgi vairāki izglītošanas pasākumi, ka arī Zelta drudzis ir azartspēle ar visām no tā izrietošajām sekām, taču atklāti aģitēt pret dalību šajā spēlē nevar, jo Zelta drudzis ir legāls bizness. "Esam pieprasījuši mainīt reklāmas laiku un tajā iekļauto informāciju, kā arī pēc mūsu pieprasījuma šobrīd raidījuma laikā ir skrejošā rinda, ka azartspēles var izraisīt atkarību," avīzei Diena teikusi S.Birne. Viņa arī iesaka sekot līdzi savu bērnu un vecvecāku telefonu rēķiniem.
Spēles ideja nāk no Bulgārijas. Spēles līdzīpašniece Latvijā ir kādreizējā Konkurences padomes (KP) valdes locekle un galvenā juriste Ilze Zosule.
Plašāku rakstu “Pamosties naktī un piezvani” lasi trešdienas laikrakstā Diena