Valstī kopumā nav precīzas uzskaites par noslīkušajiem, kā arī par noslīkšanas galvenajiem iemesliem, zināms, ka, pēc VUGD datiem, šogad jau noslīkuši ap 80 cilvēku, taču to skaits varētu būt lielāks, jo noslīkšanas gadījumi var tikt reģistrēti arī citos dienestos. Pērn visā gadā noslīka 159 cilvēki, tajā skaitā 19 bērni.
Ārkārtas situāciju glābēji pagaidām neierosinās izsludināt, taču, pieturoties karstajam laikam un palielinoties noslīkušo skaitam, VUGD lemšot, kā rīkoties.
Analizējot šī mēneša statistiku, var secināt, ka lielākais bojāgājušo skaits ir Rīgas un Pierīgas peldvietās, lielākā daļa no viņiem arī bijuši alkohola reibumā. No 17 veiktajām ekspertīzēm Rīgā alkohola klātiene konstatēta 12 gadījumos. Vairākums noslīkušo ir vīrieši, to glābēji skaidro ar viņu pārgalvību.
Kā Dienai skaidroja Rīgas pašvaldības policijas Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieks Valters Plešs, — Vecāķos, Vakarbuļļos, Ķīšezera un Bābelītes ezera pludmalēs, kur izvietotas glābšanas stacijas, neviena noslīkušā ne šogad, ne pagājušajā gadā nav. Tiesa, no nāves izglābti vairāki. Piemēram, jūlija sākumā glābēji jūrā Vakarbuļļos pamanīja kādu vīrieti, kurš turējās pie bojas. Izglābtais vīrietis -skaidrojis, ka peldot bija izsīkuši spēki. Bābelītes ezerā savukārt pagājušās nedēļas nogalē izglābts kāds 16 gadu vecs jaunietis, kurš arī bija pārrēķinājis savu spēku.
V.Plešs skaidroja, ka ir trīs riska grupas — pusaudži, kas sacenšas, kurš tālāk, kurš dziļāk, kurš "ieleks no tilta" un kuri neapzinās sekas. Otra grupa esot alkohola lietotāji — pārsvarā vecumā no 20 līdz 30 gadiem, tie, kas iereibuši nesaprot, ko dara, un trešā grupa esot vecāki cilvēki, ap 60, kuriem karstajā laikā, ieejot vēsajā ūdenī, var pēkšņi izpausties kāda slimība. V.Plešs, vērtējot šī gada skaitļus, uzskata, ka bojāgājušo skaits nav liels, taču, iespējams, "viss vēl priekšā". Kā pozitīvu tendenci viņš nosauc to, ka mazinās bojāgājušo bērnu skaits, viņaprāt, tas tāpēc, ka dienesta pārstāvji mācību gada laikā apmeklējuši daudzas skolas un stāstījuši par bīstamību uz ūdens.
Savulaik izskanējis priekšlikums — lai mazinātu bojāgājušo skaitu, papildināt administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodu par peldēšanos alkohola reibumā, patlaban sodīt var tikai par to, ja cilvēks lieto alkoholu publiskā vietā. Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics uzskata, ka ieviest šādu normu nav īsti nozīmes, jo, peldoties alkohola reibumā, cilvēks apdraud pats sevi, nevis citus, un cilvēka nāvi šādos gadījumos drīzāk var klasificēt kā pašnāvību. Viņš gan atbalstītu, ja, līdzīgi kā vēršas pret dzērājšoferiem, arī pret peldēšanos alkohola reibumā varētu rīkot kampaņas.