Kad ejam prom, viņš tomēr, ar rokām mādams, sauc atpakaļ. Augstāk stāvošs apsardzes darbinieks Edgars informē - ja mēs pārstāvētu kādu labdarības organizāciju, kas rūpējas, piemēram, par dzīvniekiem, saskaņojot ar lielveikalu, atsevišķus produktus būtu iespējams dabūt. Taču ne privātā kārtā.Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs lēš, ka ik dienas Latvijā tiek iznīcināts desmitiem tonnu vecas pārtikas, un, viņaprāt, tā ir problēma. Zoodārziem, uz kurieni, pēc veikalnieku stāstītā, aizceļo daļa norakstītās maizes, augļi, dārzeņi un rieksti, nav kur visu nenopirkto likt, tādēļ pārtika tiek sviesta ārā. «Lai varētu plašāk izmantot pārtiku, kas pēc derīguma termiņa beigām ir saglabājusi lietošanas īpašības, ir jāmaina likums, bet risinājumus neviena institūcija nepiedāvā,» viņš saka un piebilst, ka dažādās apspriedēs par to jau daudzkārt ir runāts. Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste uzskata, ka pašreizējā kārtība ir pareiza.Eksperimenta laikā _Diena _pārliecinājās, ka tikt pie ēdamā no atkritumu tvertnēm nav viegli. Gandrīz visur veikalu konteineri tiek apsargāti vai ir iežogoti un noslēgti. Tiesa, zinātāji teic, ka tas nav neiespējami, ja zina vietas un laikus, kad produkciju izmet.
Par spīti stingrajai likumdošanai, ir veikali, kuru darbinieki
speciāli atstāj ārā sviežamo pārtiku izsalkušajiem ubagiem
pieejamās vietās, Diena noskaidroja no bezpajumtniekiem.
Esot pat tādi bezpajumtnieki, kuri šo pārtiku pārdod tālāk.
Visu pētījumu par to, kur paliek tonnām pārtikas produktu, kam dienas beigās beidzies derīguma termiņš, lasiet sestdienas Dienā.