Iedzīvotāji nelabprāt svinot valsts svētkus, tie esot vienmuļi un slikti organizēti
Valsts svētkus iedzīvotāji labprātāk izvēlas pavadīt mājās pie televizora ekrāna, nevis klātienē apmeklēt svinībām par godu rīkotos pasākumus. Cilvēki arī bieži vien neizprot svinamo dienu nozīmi, vērojama sabiedrības un politiskās elites nošķiršanās. Svētku organizācija, īpaši reģionos, nereti ir zemā līmenī. Šie ir galvenie atzinumi, kas ietverti aģentūras Baltic Institute of Social Sciences nupat izstrādātajā pētījumā, ko par ES naudu 88 000 eiro apjomā pasūtījis Sociālās integrācijas fonds. Aģentūras pārstāvji snieguši arī ieteikumus sabiedrības līdzdalības veicināšanai, kas kļūst īpaši aktuāli Latvijas 90.gadadienas svinību priekšvakarā. Ar pētījumu iepazinušies arī gaidāmo svētku organizētāji.
Svinētāji kūtri
"Svētki ir sabiedrību saliedējošs pasākums, iespēja būt kopā," uzsver pētījuma zinātniskā redaktore un līdzautore Brigita Zepa. Pētījums gan liecina, ka lielāko nozīmību Latvijas iedzīvotāji piešķir Jaunajam gadam, Ziemassvētkiem, Lieldienām un Līgo svētkiem — tos svin gandrīz visi, savukārt valsts svētkus svin vien divas trešdaļas latviešu un mazāk nekā puse cittautiešu. Kā norāda pētījuma autore Evija Kļave, vairākums izvēlas pasīvas līdzdalības formas — televīzijas translāciju vērošanu. Visvairāk apmeklētais svētku pasākums klātienē ir uguņošana, "tas ir arī viens no retajiem pasākumiem, kurp dodas kopā ar ģimeni, bērniem", saka E.Kļave.
Kā zemās iesaistīšanās cēloni pētniece min šobrīd pastāvošo sabiedrības neizpratni par svētku nozīmi. "Valsts svētki pārklājas, līdz ar to iedzīvotāji īsti nesaprot, kas ir kas — ko, piemēram, atzīmē 1.maijā un ko — 4.maijā," pētniece saka un piebilst, ka aktīvāk jāinformē iedzīvotāji par svētku mērķiem un vēsturiskās izcelsmes jēgu. Kā stāsta viena no pētījuma autorēm Oksana Žabko, pasākumu forma un saturs praktiski netiek mainīts — katru gadu iedzīvotājiem tiek piedāvāts viens un tas pats. Tāpēc jāmeklē jauni risinājumi.
Ko darīt?
Līdzdalību varētu sekmēt arī, aktīvāk iesaistot iedzīvotājus pasākumos. Piemēram, militārās parādes norises laikā varētu piedāvāt iespēju aplūkot militāro tehniku klātienē, ļaut iekāpt, organizēt sarunas ar militārajām personām. "Lielās pasākumu norises vietās jādala bērniem valsts karodziņus, balonus," iesaka E.Kļave.
18.novembrī lielāka uzmanība jāpievērš arī pilsētvides noformējumam — vairāk jāizmanto dzīvās uguns, sveces, kā, piemēram, tas vērojams Jelgavā un Kuldīgā. Nepieciešams arī izvietot noformējumu uz galvenajām transporta maģistrālēm katrā pilsētā visā to garumā — "Rīgā tā ir Maskavas iela, Brīvības iela līdz pat Juglai un Berģiem," viņa bilst. Priekšpilsētās ieteicams izvietot ekrānus, kā arī jātranslē svētku pārraides arī no reģioniem.
Atgādina bēres
Klāvs Sedlenieks, sociālantropolgs
Lielā mērā valsts svētku arhetips ir bēres, tie ir ļoti drūmi, vienīgais izņēmums ir salūts. Arī parāde nav nekāds krāšņs rituāls — būtībā tas pats, kas padomju laikos, garām nosoļo armija. Daudzus tas neinteresē, nav jautrības. Tāpēc varētu ne tikai mēģināt radīt iespaidu par mūsu vienīgo lidmašīnu un neesošo tanku, bet padarīt rituālus krāšņākus, radīt svētku noskaņu — vairāk rīkot koncertus, ielu pasākumus. Otrs aspekts — puse Latvijas iedzīvotāju nezina, ko darīt svētkos, jo bērnībā 18.novembri nesvinēja. To visu jāmēģina izskaidrot, arī tostarp bērniem skolā.
Šogad svētku akcents būs gaismas festivāls
Šogad pasākumiem par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai no valsts budžeta atvēlēta līdz šim lielākā summa — 1,8 mlj. latu. Svinības finansētas no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem līdzekļiem. Visa gada garumā noritēs vairāk nekā 600 pasākumu ar noslēgumu 18.novembrī. To skaitā plānots organizēt vairāk kā simt nacionāla mēroga pasākumu — koncertus, festivālus, izstādes, jauniešu pasākumus, talkas, konkursus, veidot dokumentālās filmas un Latvijas jubilejai veltītu raidījumu ciklus. Apmēram 300 pasākumu plānots arī reģionos, savukārt svinību plānā ārvalstīs iezīmētas gandrīz 200 aktivitāšu.
Par atbildīgo institūciju svētku organizēšanā noteikta Aizsardzības ministrija (AM). Kā Dienai stāsta AM padomniece Elīna Lazdāne, šogad būs vērojamas būtiskas atšķirības no iepriekšējām svētku norisēm, ieviesti vairāki jauninājumi. Svinības noritēs ar devīzi Iededzies par Latviju! — kā norāda pasākuma organizētāji, valsts svētki notiek gada tumšākajā laikā, un gaismas izpausme kļūst īpaši simboliska. Rīgā tiks organizēts vērienīgs Gaismas festivāls, kas ir svinību dārgākais pasākums. Sīkākas detaļas gan tiek turētas noslēpumā. AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs iepriekš Dienai paudis, ka labākais, kas varētu tikt izdarīts festivāla laikā — ierīkots ilglaicīgs nakts apgaismojums nozīmīgākajām Rīgas ēkām, piemēram, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Rīgas pilij.
Varēs vērot arī tradicionālās parādes — atšķirībā no iepriekšējiem gadiem tās rīkos ne vien galvaspilsētā, bet arī reģionu centros. E.Lazdāne īpaši izceļ pasākumu jauniešiem Nākamie LV 90 — "tiks meklēti izcili jaunieši, rīkoti konkursi", viņa saka. Šobrīd tiek izstrādāta valsts svētkiem veltīta mājaslapa, kurā būs apkopota informācija par visiem valsts jubilejas gadā plānotajiem svinību pasākumiem.