Taču deputāti nolēma Satversmes grozījumu izvērtēšanai veidot atsevišķu darba grupu, jo saņemti arī citi Satversmes grozījumu priekšlikumi. Darba grupai būtu jālemj, vai iespējams tos visus apvienot vienā likumprojektā, nevis skatīšanai Saeimā īsā laika posmā virzīt vairākus atsevišķus Satversmes grozījumu likumprojektus, norādīja komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība).
Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš komisijas sēdē sacīja, ka nav laba prakse īsā laikā vairākkārt grozīt Satversmi. Viņš arī izteicās, ka diez vai atklātie balsojumi par visām valsts amatpersonām, ieskaitot Valsts prezidentu un ST tiesnešus, atrisinās problēmas, kas saistītas ar aizklātiem balsojumiem.
Saeimas Juridiskā komisija lūgs frakcijas darba grupai Satversmes grozījumu skatīšanai izvirzīt savus kandidātus.
Lai Satversmes grozījumus pieņemtu, nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Vairāki komisijas deputāti pauda bažas, ka, apvienojot vairākus Satversmes grozījumus, būtu apdraudēta to pieņemšana, jo atsevišķiem grozījumu projektiem atbalsts deputātu vidū varētu būt atšķirīgs.
Jau vēstīts, ka vairāku frakciju deputāti iesnieguši Satversmes grozījumus, kuru mērķis ir noteikt, ka arī Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus turpmāk vēlē atklāti. Deputāti pamatojuši, ka grozījumi Satversmē nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā, kas paredz pilnīgu atteikšanos no aizklātiem balsojumiem amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas, iecelšanas, atbrīvošanas vai atlaišanas gadījumos.
Tāpat Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Satversmē, kas paredz fiskālās disciplīnas principu nostiprināšanu Latvijas pamatlikumā.
Atsevišķus Satversmes grozījumus par likumprojektiem, ko nevar nodot tautas nobalsošanai, tuvākajā laikā plāno iesniegt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija. ZZS aicinās grozīt Satversmes 73.pantu, nosakot, ka tautas nobalsošanai nevar nodot grozījumus Satversmē vai likumprojektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latviju kā nacionālu valsti.
Tāpat izmaiņas likumos gatavo Nacionālā apvienība, paredzot noteikt valsts pamatvērtību – teritoriālās vienotības, valsts valodas, demokrātiskas iekārtas, republikāniskas pārvaldes – aizsardzību un neaizskaramību, kā arī noteikt vairāku Satversmes pantu negrozāmību.