Par to liecinot arī tas, ka komisijas sēdē klātesošais Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvis jauno likuma redakciju esot akceptējis. 150.pantā atbalstīti Saeimas Juridiskā biroja iesniegtie labojumi, kas paredz noteikt sodus par reliģiskā naida celšanu vai reliģisko jūtu aizskaršanu.
Savukārt atsevišķā 149.1 pantā noteikti sodi par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu.
Kā jau ziņots, valdības rosinātajos grozījumos ar mērķi pārņemt Eiropas Savienības Padomes direktīvu, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prezidente atklājusi, ka "Krimināllikuma 150. panta jaunā redakcijā ārpus likuma regulējuma paliek visi citi diskriminācijas aizliegumi, kā, piemēram, diskriminācija dzimuma, valodas, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ".
Prezidente arī norādīja, ka jaunajā likuma redakcijā vienā pantā salikti divi pilnīgi atšķirīgi noziedzīgi nodarījumi — nacionālā vai rasu naida kurināšana un vienādas attieksmes jeb līdztiesības pārkāpšana.Tas pēc prezidentes domām "nopietni apgrūtinās konkrēto tiesību normu piemērošanu, jo Krimināllikuma 78.pantā noteikta kriminālatbildība par nacionālā, rasu vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, nevis par tiešu vai netiešu diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ," kā to prasa direktīvas ieviešana. Prezidente uzskata, ka ir izveidojusies nelīdzsvarota situācija, kurā viena veida diskriminācija (personu attieksme pret reliģiju) saskaņā ar Krimināllikumu ir sodāma, bet par pārējiem ir noteikta tikai administratīvā atbildība.