Tāpēc, manuprāt, šis nav laiks, kad varam tikai prasīt un gaidīt. Nē, mums jābūt gataviem piedalīties pašiem — vai nu iesaistoties politikā, stājoties partijās, vai aktīvi veidojot nevalstiskas organizācijas. Var pienākt brīdis, kad valdība, iespējams, spēs īstenot tikai pašas nepieciešamākās funkcijas valstī.
Tāpēc mums pašiem jāatrod jaunas savstarpējas palīdzības formas. Gandrīz katrs cilvēks ar kaut ko var palīdzēt otram. Garīdznieki, piemēram, nespēj sniegt ekonomiskus padomus, bet var palīdzēt cilvēkiem nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, nekrist panikā, palīdzēt izturēt, atrodot ceļu uz mieru un viengabalainību dvēselē arī visgrūtākajā brīdī. Es aicinu šo resursu izmantot.