«Lai valsts saprastu, ka tranzīts dod apmēram 15 procentus kopprodukta, ka tā ir svarīga nozare, ka ir jāveido sistēma, kas būtu konkurētspējīga vismaz Baltijas reģionā,» saka J.Jurkāns. Un turpina: «Lai dzelzceļš būtu sakārtots un tā virsuzdevums būtu apkalpot tranzītu, nevis pelnīt naudu, kā es to šodien dzirdu no «Latvijas dzelzceļa» vadītājiem.» Vaicāts, vai par to viņš runājis ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, J.Jurkāns atbild, ka sen neesot viņu saticis, turklāt Latvijas tranzīts ir sašķēlies: «Ir tādi jēdzieni «Lemberga grupējums» un «Lemberga pretinieku grupējums». Tā ir diezgan liela tautsaimniecības katastrofa. Es zinu, cik liela nauda iet Latvijai garām šo nesaskaņu dēļ.»Pirmais, ko izdarītu J.Jurkāns, ja «būtu valsts direktors», ir lai valdošie «blatņiki» nejaucas valsts pārvaldē un naudu no ofšoriem investē Latvijas tautsaimniecībā. To viņš panākšot, izsludinot amnestiju visiem tā saucamajiem varas «blatņikiem».
Jurkāns: neskaidrība tranzīta politikā ir tautsaimniecības katastrofa
Latvijai nepieciešama skaidra tranzīta politika, uzskata bijušais ārlietu ministrs, Saeimas deputāts un Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, kurš patlaban uz politikā notiekošo noraugās no malas. Sestdien intervijā «Latvijas Avīzei» viņš kā «Baltijas asociācijas — transports un loģistika» prezidents teicis, ka šāda skaidrība būtu izdevīga asociācijas biedriem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.