Vidējais bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš ir 4,5 mēneši.
No 52 līdz 26 nedēļām ir samazināts slimības pabalsta izmaksas termiņš, tā maksimālais apmērs ir 350 lati plus 50% no pārējās pienākošās summas.
I.Jurševska teica, ka Labklājības ministrija rosinās no 2012.gada atteikties no piemaksām par darba stāžu jaunpiešķirtām pensijām un laika posmā no 2016.gada līdz 2021.gadam pensionēšanās vecumu palielināt līdz 65 gadiem.
Labklājības ministre atzina, ka starptautiskie aizdevēji rosina valsts ģimenes pabalstu maksāt tikai trūcīgajām ģimenēm. Labklājības ministrija uzskata, ka ekonomiski aktīvajām ģimenēm ar bērniem, kurās vecāki saņem mazas algas, ir jāpalielina ar nodokļiem neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu par 50% jeb līdz 102 latiem. Pēc ministres domām, tas veicinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iziešanu no "pelēkās zonas".
Savukārt tām trūcīgajām ģimenēm, kurās vecākiem nav darba, analogs ienākumu palielinājums varētu tikt nodrošināts ar pašvaldību sociālajiem pabalstiem.
Labklājības ministre stingri norādīja, ka pašvaldību sociālajai palīdzībai būtu jākļūst mērķtiecīgākai, lai izvairītos no daudzu trūcīgo personu darbaspējīgajā vecumā nevēlēšanās atgriezties darba tirgū. "Dzīvošana uz sociālajiem pabalstiem veicina nabadzības atražošanu nākamajā paaudzē," sacīja I.Jurševska.
Šogad GMI (garantētajam minimālajam ienākumam), dzīvokļu pabalstiem, kompensācijām trūcīgajiem par zālēm, skolēnu pārvadāšanai, dotācijām sabiedriskajam transportam no Pasaules Bankas piešķīruma ir atvēlēti 89 miljoni latu. Nākamgad šā Pasaules Bankas piešķīruma nebūs, līdz ar to būs jāpārskata visa sociālo pabalstu sistēma.
Labklājības ministre atzinīgi izteicās par tā dēvēto "simtlatnieku" programmu, kas lielai daļai bezdarbnieku ļāva palikt sociāli aktīviem, kā arī veicināja sociālo stabilitāti valstī. Tomēr jau tuvākajā nākotnē šīs programmas vietā būs jāveido subsidētas darba vietas, norādīja ministre.
Ministre arī informēja, ka labklājības nozarē tiks veiktas strukturālas reformas. Pēc vienas pieturas aģentūras modeļa tiks apvienota pakalpojumu sniegšana Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un pašvaldību sociālo dienestu klientiem.
Jaunais modelis tiks pārbaudīts ar pilotprojektiem, kurus realizēs pašvaldības, kuras pašas to vēlēsies.
Kā ziņots, 2010.gadā Latvijā bija 216 100 darba meklētāju jeb 18,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais darbaspēka apsekojums.
2009.gadā darba meklējumos pērn bija 200 700 jeb 16,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gadā valstī bija 15,6%.
Gandrīz puse - 97 300 jeb 45% - no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar 2009.gadu, palielinājies gandrīz divas reizes jeb par 44 400.
Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, saglabājas augsts to darba meklētāju īpatsvars, kuriem ir darba pieredze. 2010.gadā darba meklētāji ar darba pieredzi bija 190 200 jeb 88% no darba meklētāju skaita, savukārt 2009.gadā šis rādītājs attiecīgi bija 176 900 un 88,1%.
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums vai slimība), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Darba meklētāju skaitā ir gan NVA reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.
Kopumā valstī bija nodarbināti 940 900 cilvēku jeb 53,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Tikai 5,3% no nodarbinātajiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010.gadā samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. 2009.gadā nodarbināti bija 986 700 cilvēku jeb 55,2%.
Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 23 300 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, piemēram, iesaistījās NVA organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām", kā arī programmā "Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 Ls stipendiju".