Kā izkļūt no krīzes?

Eiropas Savienības lielākie izdevumi domāti ilgtermiņa jomām — inovatīvām tehnoloģijām, augstas pievienotās vērtības radīšanai, atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitātes paaugstināšanai, infrastruktūrai, kā arī jaunu darbavietu radīšanai. Vācijas pasākumi vērsti gan uz auto ražošanas atbalstu, gan finanšu sektora stabilizāciju, — notiek sarunas ar 15 finanšu institūcijām par kapitāldaļām un aizdevumu garantijām. Somijā paredzēts nodokļu samazinājums, to finansējot ar budžeta iepriekšējo gadu pārpalikuma palīdzību, zviedri savukārt turpina strādāt pie nodokļu un labklājības reformas, kā arī auto industrijas atbalsta. Faktiski visās valstīs paredzēts atbalsts izglītībai, infrastruktūrai un nodokļu samazinājums.Ko darīt? Lai profesionāli apspriestu to, kas tiek darīts un kas jādara mūsu valstī, Latvijas Ekonomikas attīstības forums (LEAF — www.leaf.lv) organizēja dažādu jomu ekspertu diskusiju, kurā viedokļus pauda Uldis Cērps, Inguna Sudraba, Inesis Feiferis, Irēna Krūmane, Artūrs Kodoliņš, Žanete Jaunzeme-Grende, ekonomikas ministrs, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, kā arī uzņēmumu, asociāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Kādi ir viedokļi, kuriem piekrita vairākums diskusijas dalībnieku? Pašreizējā ekonomikas situācijā vissvarīgākā ir visu iesaistīto pušu atbildība par savu rīcību, plāniem un to īstenošanu. Valdības uzdevums ir radīt drošību iedzīvotājos un uzņēmējos par skaidru nākotnes perspektīvu, pārliecību par valdības konsekventu rīcību. Tieši kompetences trūkums valsts pārvaldē un programmatisku uzstādījumu trūkums politikā novedis pie tā, ka Latvija nav pietiekami sagatavojusies globālās ekonomiskās un finansiālās krīzes radīto izaicinājumu pārvarēšanai. Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai nav bijis fokusēts uz konkurētspējīgu uzņēmumu un nozaru attīstīšanu. Valdībai kopā ar ekspertiem un plašāku sabiedrību nekavējoši jādefinē valsts ilgtermiņa mērķi, prioritātes un to sasniegšanas mehānisms. Situācijas novērtēšanā un plānošanā valdībai jāizmanto neatkarīgu ekspertu viedokļi un analīze. Nepieciešama pastāvīga platforma profesionālai informācijas apstrādei, situācijas analīzei un makroekonomisko prognožu izveidei, dažādu scenāriju un politiku testēšanai. LEAF tāda pieredze ir. Ekspertīzes centra izveidošana padarītu profesionālākas diskusijas arī ar starptautisko institūciju pārstāvjiem. Pašreizējo valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas plānu LEAF vērtē kritiski tieši tā ilgtermiņa skatījuma, mērķu un sasniedzamu rezultātu trūkuma dēļ. Plāns nedrīkst būt mehānisks pasaulē vispārpieņemtu metožu kopums valsts fiskālās situācijas glābšanai, tam jābūt samērotam ar Latvijas uzņēmējdarbības struktūru, ilgtermiņa mērķiem un sociālo politiku. Valdības rīcībai šajā situācijā jābūt proaktīvai, palielinot tautsaimniecības radīto pievienoto vērtību. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir izveidojusies par atvērtu tirgus ekonomiku, kurā noteicošā loma ir privātajam sektoram. Eksperti uzskata, ka centrālā loma krīzes pārvarēšanā būs uzņēmējiem un patērētājiem. Tomēr valstij kā lielam darba devējam, investoram un arī patērētājam ir efektīvi jāpilda savas funkcijas — sabiedrības drošība, sociālais atbalsts un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Latvijas interesēs nav pieļaut atkārtotu iedzīvotāju aizceļošanas vilni, strauju bezdarba pieaugumu un uzņēmumu pārnešanu uz kaimiņvalstīm, tai jāpaliek pievilcīgai ārvalstu investīcijām, jo ar iekšzemes resursiem vien ekonomikas atdzīvināšana nav iespējama. Atjaunot asinsriti Tieši ekonomikas atdzīvināšana, asinsrites atjaunošana patlaban ir aktuālākā problēma Latvijā. Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības atbalsta plānam ir jāsāk darboties nekavējoties. Valsts investīcijām energoefektivitātes, infrastruktūras projektos jānotiek caurskatāmi. Lēmums par atbalstu lauksaimniekiem parādīja, ka finanšu resursi publiskā sektora iekšienē pastāv, tādēļ jāpārvērtē gan valsts pārvaldes izmaksas, gan iespējas atrast papildu līdzekļus uzņēmējdarbības atbalstam. Valstij jāstimulē sadrumstalotības mazināšana, produktivitātes un vadības efektivitātes celšana privātajā sektorā. Krīze ir iespēju laiks straujākai uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Publiskajam sektoram optimizācijas procesā jāpārskata procedūras, kurās iesaistīti uzņēmēji, tās jāvienkāršo un pēc iespējas jānodod privātās rokās, bet no tām, kuras ES regulas nepieprasa, jāatsakās. Jāsamazina dažādu pārbaužu skaits, kuras skar ražojošos uzņēmumus. ES fondu līdzekļu administrēšana jākoncentrē pēc iespējas mazākā skaitā iestāžu, piemērojot "viena soļa" principu līdzekļu apguvē gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, kā arī vienādotas un vienkāršas procedūras visām programmām. Valstij jāveicina eksportspēja un importa aizvietošana. Viens no kritērijiem atbalsta intensitātē — pievienotā vērtība, no kuras veidojas nodokļu maksājumi. Atbalsta programmās jābūt skaidrai atbildei, kā aizdotā nauda tiks atdota atpakaļ. Finanšu sektora stabilizācija nedrīkst būt pašmērķis. Pieejamie kredītresursi, īpaši, ja to palielinājums saistīts ar valsts atbalstu, ir jāizmanto uzņēmumu kreditēšanai. Valdībai ir visas iespējas ar bankām vienoties, lai tās rīkotos kā sociāli un ekonomiski atbildīgi partneri. Mājokļu kreditēšanas politikā saudzējošam režīmam nedrīkst būt pakļauti visi, kas izmantoja trekno gadu iespējas, — tam jāaizsargā vien sociāli jūtīgas grupas, piemēram, ģimenes, kuras ņēmušas saprātīgu kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei. Iepriekšējo gadu kļūdas izglītības jomā ir viens no iemesliem inženierzinātņu panīkumam un konkurētspējīgu ražošanas uzņēmumu neesamībai. Krīzes laikā ir nepareizi samazināt investīcijas izglītībā. Atbalsts jākoncentrē tām zinātņu nozarēm, kurām ir reāla sasaiste ar ražojošo sektoru. Ekonomikas stabilizācijas plāns ietver vairākus kļūdainus lēmumus nodokļu politikas jomā. Krīze nav labākais laiks nodokļu palielināšanai. Gaidāmais kapitāla pieauguma nodoklis apstākļos, kad tirgus ir apstājies, nedos efektu, bet PVN celšana viesnīcu pakalpojumiem un atjaunojamajiem energoresursiem raida negatīvu signālu. Lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, nākotnē būtu jāpārskata tā sociālās apdrošināšanas maksājumu daļa, kas jāveic darba devējam, — tai varētu būt regresīvs raksturs. Dialogs ar sabiedrību, ne tikai vienvirziena lejupvērsta komunikācija, var dot svaigus, novatoriskus priekšlikumus ekonomikas stabilizēšanas plānam. LEAF kā pozitīvas atzīmē Valsts kontroles, LTRK, sociālo partneru iniciatīvas šajā jomā, cenšoties veidot uzņēmēju un valdības dialogu auglīgāku.