Kā jūgsim, tā brauksim (Eiroparlamentā)

Tas nozīmē - satiekas jaunievēlētie deputāti, kuri veido pamatu Eiroparlamenta turpmākajam darbam. Notiek politisko grupu jeb frakciju veidošanās un pārveidošanās, diplomātiska «tirgošanās» par amatiem, par to, kurš deputāts strādās kurā komitejā, bet kas tiks saņemts pretī, ja kādam nākas atkāpties no savām pozīcijām. Tā ir normāla procedūra, kas notiek katra jauna EP sasaukuma darba sākumā. Līdz vasaras saulgriežiem politiskās grupas jau būs izveidotas, komitejas sadalītas. Atšķirībā no Latvijas, kur darbs komisijā Saeimas deputātam skaitās papildu pienākums, EP tas ir galvenais darbības veids. Katrs EP deputāts vienā komitejā ir balsstiesīgs, bet vienā - ar aizvietotāja tiesībām. Nozīmīgas ir arī starpparlamentārās sadarbības grupas ar trešajām valstīm - Krieviju, Ķīnu, Ukrainu, Gruziju, Āfrikas valstīm.Diemžēl šajā svarīgajā procesā mūsu astoņi deputāti nevar tā īsti piedalīties. Ir tādi vēlēšanu līderi un līderes, par kuriem nav šaubu, ka viņi EP pārstāvēs Latvijas vēlētājus. Tomēr pat tie nevēlas, lai jau tagad tiktu dēvēti par EP deputātiem - politiskā pieredze liecinot, ka pat daži plusi vai mīnusi var mainīt visu ainu. Tas neizslēdz neoficiālas konsultācijas Eiroparlamentā, taču šādām sarunām valsts dotais mandāts tomēr ir daudz drošāks pamats. Daudz kas atkarīgs arī no konkrēto deputātu pieredzes, zināšanām, interesēm un izpratnes, kā strādāt EP.Mūsu deputātiem, salīdzinot ar iepriekšējā sasaukuma Latvijas pārstāvjiem, ir liela priekšrocība - iespēja izanalizēt ne tikai iepriekš paveikto, bet jau savlaicīgi izzināt dažādas EP darba nianses, kas var stipri palīdzēt Latvijai labvēlīgāku lēmumu pieņemšanā. Taču daudz kas jau jāizdara tieši tagad, šķietamā miera periodā. «Kā jūgsi, tā brauksi» - senā zemnieku gudrība ļoti labi raksturo šī laika nozīmi.    Diemžēl Centrālajā vēlēšanu komisijā, kad zvanīju uz informatīvo tālruni, uz manu jautājumu - kad būs EP vēlēšanu galīgie rezultāti? - atbildēja: «Pēc divām, trim nedēļām.» Tātad vēlākais - pat 1.jūlijā, laikā, kad «lielais tirgus» Eiroparlamentā būs beidzies. Piezvanīju preses dienestam. Ziņas bija labākas: rezultāti varētu būt jau jaunnedēļ. Izrādās, CVK jau vairāki cilvēki skaidrojuši, cik nozīmīgi šo procesu paātrināt. EP un pašvaldību vēlēšanas ir milzīgs darbs balsu skaitītajiem un visai CVK. Taču tas jau bija zināms, ka Latvijas pilsoņiem sniegtās demokrātiskās iespējas svītrot un plusot sarakstu pēc tam prasa daudz laika, lai visu kārtīgi un precīzi sarēķinātu. Taču ES vairs neesam iesācēji, nevaram taisnoties, ka, lūk, kaut ko nezinām vai neesam sapratuši. EP deputātu saraksta apstiprināšanai vajadzēja būt prioritātei, bet šis ir politisks lēmums, kuru nevar pieņemt pati CVK. Bet acīmredzot Latvijas politiķi pakļāvušies aplamajam viedoklim, ka, lūk, tas Eiroparlaments ir tāda «Briseles sanatorija», kur vēl piemaksā lielu naudu. Ja viņi būtu lasījuši Lisabonas līgumu, pirms to ratificēja, tad zinātu, ka EP tiek paredzēta daudz lielāka ietekme uz ES likumdošanu, koplēmuma procedūra, kad EP var koriģēt ES Padomes nostādnes, ir daudz vairākās jomās. Mūsu politiķi EP, kuriem rūp Latvijas intereses, ir spēcīgas personības (par tiem, kam Latvija nav galvenā prioritāte, nerunāšu). Viņi cīnīsies, lai strādātu valstij nozīmīgās komitejās - lauksaimniecības, enerģētikas un rūpniecības, transporta, reģionālās attīstības, ārlietu. Bet var arī gadīties, ka vilcināšanās dēļ mūsējie saņems to, kas būs palicis pāri - piemēram, sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības, sociālo jautājumu vai attīstības (jeb palīdzības mazattīstītajām Āfrikas un Latīņamerikas valstīm) komitejas. Tad šīs palīdzības iespējas Latvijai būs stipri ierobežotas.