Kā mainīt finansēšanas sistēmu augstākajā izglītībā?

Pilnīgi noteikti raksta autors demonstrē stāvokli izglītībā, un SEVI ... tikai negribētos lai šādi spriedēlējumi un šādi spriedelētāji "tiktu pie šprices".

Apsveicu diskusiju sini jautajuma tacu secinajumiem nevaru piekrist. Nedaudz paskaidrosu, tacu ja ir interese ludzu izlasiet manu rakstu Diena 16 maija izdevuma ar nosaukumu "Vai veids ka tiek sadalitas budzeta vietas studentiem, ir izglitibu veicinoss". Nepiekritu Baumana kunga rakstitam " Maksa vai nu tiesi, vai izmantojot studiju kreditus. Seit principialu problemu nav". Problema Latvija ir fundamentala. Latvija pilnigi preteji kas visas Rietumeiropas valstis, Kanada vai pat ASV netiek nemts vera cik daudz pelna vecaki. Uznemsana labaka augstskola butu jabut ka "balvai" par to cik skolnieks labi macijies bet par to cik japmaksa gimenei vai jaiznemas no bankas butu jaaprekina atkariba no gimenes ienakumiem. Ir valstiski tuvredzigi un neetiski grust lielaka paradu gusta tos kam ta jau neka nav. Latvija ta notiek, jo 46.4% (72.4 miljoni Ls) nak no gimenu iekrajumiem vai aizdevumiem. Ir maz valstu kur sis procents ir lielaks, ASV tas ir 46.9%, tacu pat sini valsti palidziba ar skolas maksas nomaksu nav pec principa "Tu maksa vairak nodoklu, Tev vairak pienakas", bet stats vai valsts palidz cilvekiem ar mazakiem ienakumiem un to uzskata par taisnigu veidu pat ASV, valsti kur par sociali maznodrosinatiem rupejas maz. Harvarda universitate pazinoja sogad ka atmaksas skolas naudu (45000$ gada) visiem kas tur iekluvusi un kuru vecaki pelna mazak par 120000USD gada, Harvardai sekoja Yale, Princtonas un Stenfordas universitates. Eiropas savienibas valstis, visvairak gimenes maksa Anglija un Holande, kur 74-80% no kopeja finansejuma nak no valsts bet 20-26% no gimenem vai aizdevuma veida un sis ir valstis ar vienam no labakam augstakas izglitibas sistemam Eiropa. Esmu pret "vecajam Zviedrijas" modelim (cik saprotu Zviedrija lenam pariet uz Holandes finansejuma modeli) kad studentam vai gimenei nav jamaksa nekas, tas nestimule studentu macities. Loti labi saprotu ka Latvija nevajag parnemt ne vienu modeli, tacu butu jaseko Eiropas kulturas un tradiciju principiem ari sini jautajuma. Piekritu Senberga kungam ka diez vai valstij vajadzetu nodarboties ar mikromenedzmentu un noteikt proritaras specialitates un laut no noteikt brivajam tirgum. Lieta kapec skolotaji nepaliek skola nav tapec ka vinus nesagatavo bet tapec ka samaksa ir maza un vini ir atrod labak apmaksatu darbu ko cilvekiem nedrikst aizliegt.

Paldies par atbildi, Baumaņa kungs! Daļēji protams Jums jāpiekrīt. Īpaši gribētu uzsvērt, ka pilnībā pievienojos viedoklim, ka ir jocīgi, ka valsts finansē studiju programmas, piemēram, juristos vai inženieros tikai valsts dibinātās augstskolās kā atvasinātās publiskās personās, bet ne tikai nefinansē, bet nav pat normatīvas iespējas finansēt studijas privātpersonu dibinātās augstskolās. Tomēr - vai labāk nebūtu, ja valsts sasniegtu tos 2006.05.10. ES komunikē minētos 2 procentus no IKP studijām augstskolās - dodot finansējumu no valsts budžeta? Un tad pietiktu kā valsts dibinātām augstskolām, tā arī privātpersonu dibinātām? Un finanšu līdzekļu optimālas pietiekamības gadījumā varētu stingrāk kontrolēt arī programmu rezultātus.

Vispirms paldies par jautājumu. Tas vēlreiz parāda, cik neloģiska ir patreiz pastāvošā augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kad atsevišķās it kā valstiski nozīmīgākās studiju programmās ir viena finansēšanas kārtība, bet citās cita. Pie kam nevienam jau nav skaidrs, kāds darba tirgus izskatīsies pēc 20-25 gadiem, kad patreizējie pirmkursnieki būs savu darba spēju briedumā. Lai parādītu pastāvošās kārtības absurdumu, aplūkosim pirmo no piemēriem. Pieņemsim, ka ierēdņiem ir iešāvies prātā, ka jurists ir valstiski nepieciešamā profesija, bet divi vienas klases skolēni, kas ar labām un vienādām atzīmēm beidz vidusskolu, ir nolēmuši kļūt par uzņēmuma vadītājiem. Godīgākais no viņiem iestājas uzņēmējdarbības programmā un pats maksā par savām studijām, bet otrs, konstatējis, ka juristos var mācīties par velti, iestājas tur, jau iepriekš zinot, ka šajā amatā nestrādās. Paradokss šai gadījumā ir faktā, ka valsts atbalsta negodīgo uz godīgā rēķina - abu studentu vecāki taču nodokļus ir maksājuši pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Viss nostātos savās vietās, ja būtu pietiekami skaidri noteikts, ka tam, kurš bauda sabiedrības labumus, ir arī jāuzņemās atbildība pret sabiedrību. Mehānismi, kā tas tiek realizēts, protams, var būt dažādi.

Esošā sistēma, kad persona atkarībā no smadzeņu spējām un kapacitātes, kā arī iepriekšējās izglītības iestādes kvalitātes saņem atšķirīgu studiju finansējuma modeli, ir diskriminējoša. Attieksmei pret visiem ir jābūt vienādai - vai nu visiem bez maksas un stipendija, vai visiem bez maksas un bez stipendijas, vai visiem par maksu, ar iespējām saņemt garantētu kredītu. Savukārt valsts ieinteresētības izrādīšana atsevišķām profesijām var tikt nodrošināta ar kredīta dzēšanu, ja persona strādā vietā, kur valdība prasa. Vet stipendijas un citi labumi būtu jānodod fondu pārziņā, kuru dalībnieks var būt arī valsts.

Kāpēc būtu jāatmaksā nauda valstij, ja nestrādā studiju programmas profesijā? Pirmkārt, daudzām programmām nav profesijas, un ne vienmēr tas ir svarīgākais. Otrkārt, kas tur būtu slikts, ja cilvēks, kas apguvis vienu programmu, bet izmanto savas zināšanas savā, valsts un tautsaimniecības labā citur? Piemēri, jurists, kas kļūst par uzņēmuma vadītāju, ķīmiķis, kurš strādā par vides speciālistu, būvniecības inženieris, kam pieder kartogrāfijas uzņēmums, ģeogrāfs, kas televīzijā vada raidījumu par putniem, filosofiju apguvušais, kas veic pienākumus valsts pārvaldē, žurnālists, kurš veic socioloģiskos pētījumus.

Lūgums izlasīt rakstu līdz galam. Atbilde uz Jūsu jautājumu ir priekšpēdējā rindkopā. P.s. Tā gan nav raksta tēma, bet par Turību nesatraucaties. Gan ar pašu biznesa plānu, gan tā realizāciju ir viss kārtībā.

Baumani, kur ir Tavi konkrētie priekšlikumi, kas nav saistīti ar "Turības" grīļīgā biznesa plāna stutēšanu?