Kā nodrošināt stabilu un drošu elektroapgādi Latvijā?

gadā, citi uzskata, ka AER izmantošanai nav perspektīvas. Patiesība, kā parasti, ir starp šiem abiem galējiem viedokļiem. Jautājums par AER izmantošanas īpatsvara palielināšanu elektroenerģijas ražošanā, nesamazinot energoapgādes drošumu Latvijā, ir daudzšķautņains, tāpēc rakstā apskatīti tikai daži no šī kompleksā jautājuma aspektiem.Patēriņš pieaugs Pirmais no tiem ir elektroenerģijas patēriņa prognozēšana. Elektroenerģija nodrošina mūsdienu ekonomikas attīstību un ir svarīga komponente preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai un iedzīvotāju labklājībai. Tā elektroenerģijas patēriņš daļēji raksturo valsts attīstības pakāpi. Patēriņa analīze ES valstīs norāda uz sagaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Latvijā turpmākajos desmit gados. Lai celtu labklājības līmeni un nodrošinātu stabilu tautsaimniecības attīstību, acīmredzot Latvijas ekonomikā būs jāattīsta rūpniecības nozares, kas nodrošinās jaunas darbavietas un veidos papildu elektroenerģijas patēriņu. Analizējot mijiedarbību starp iedzīvotāju ienākumiem un elektroenerģijas patēriņu, var secināt, ka esot zemākam iedzīvotāju ienākuma līmenim, ienākuma — enerģijas patēriņa — elastība ir lielāka, tas nozīmē, enerģijas patēriņš seko ienākuma izmaiņām daudz ciešāk. Šāda tendence būs raksturīga arī Latvijai turpmākajos desmit gados. Latvija atrodas vēl nosacīti tālu no attīstīto valstu labklājības līmeņa, tāpēc mēs ilgtermiņā varam prognozēt tikai elektroenerģijas patēriņa pieaugumu mājsaimniecībās un valstī.Jaudu kopums Otrais aspekts — kādu vietu Eiropas Savienībā un Latvijā ieņem AER elektrostacijas un to loma nākotnē? Ņemot vērā ES valstu atjaunojamo energoresursu elektrostaciju zemo īpatsvaru jaudu nodrošinājumā, kā arī to nelielo saražotās elektroenerģijas daudzumu (5%, neskaitot lielās HES), redzams, ka ES kopumā šajā jomā vēl nevar runāt par sasniegumiem un tai būs jāiegulda lielas pūles, lai palielinātu AER daļu elektroenerģijas ražošanā. Viens no galvenajiem šķēršļiem AER izmantošanā elektroenerģijas ražošanā vēl ir to augstās izmaksas, salīdzinot ar tradicionālām tehnoloģijām. ES politika vērsta uz AER paplašināšanu elektroenerģijas ražošanā turpmākajos gados, bet vienlaikus arī uz fosilā kurināmā izmantojošo tehnoloģiju attīstību un izmantošanu nākotnē. Visas respektablās starptautiskās organizācijas savos pētījumos, analizējot enerģētikas attīstību vidējā (10 gadu) vai ilgākā (20 gadu) posmā, neizslēdz fosilo kurināmo no kopējās kurināmā bilances, arī no elektroenerģijas ražošanas. Lai nodrošinātu sagaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu nākotnē Latvijā, jāattīsta sabalansēts elektrisko jaudu kopums, kas ietver gan AER, gan fosilā kurināmā izmantošanu. Vienlaikus jāapzinās, ka AER izmantošana elektroenerģijas ražošanā prasīs papildu subsīdijas un tas padārdzinās saražoto elektroenerģiju Latvijā. Maldīgas ir domas par iespējamo lielo koģenerācijas staciju Rīgā aizvietošanu ar koksni izmantojošām koģenerācijas stacijām. Ar esošo siltuma slodzi un pieejamām tehnoloģijām tiktu saražots par trim TWh elektroenerģijas gadā mazāk, kas būtu jāaizvieto ar importētu elektroenerģiju. Šādi mēs nesasniedzam vienu no AER izmantošanas mērķiem — energoapgādes drošuma paaugstināšanu. Turklāt, lai ar koksni saražotu līdzvērtīgu elektroenerģijas daudzumu Rīgas TEC–2, tam vien būtu jāatvēl viss Latvijā 2007.gadā patērētais kopējais koksnes apjoms. Tas norāda — lai nodrošinātu arī pārējās vajadzības, jādubulto kurināmā koksnes ražošana. Tā kā koksne ir vietējais energoresurss, noteikti jāatbalsta tās efektīva izmantošana enerģijas ražošanā, bet koksnes izmantošanas palielināšanai nav jākļūst par pašmērķi. Svarīgi AER izmantošanā elektroenerģijas ražošanā ir to integrēšana elektroapgādes sistēmā. Vēja elektrostaciju jaudu rezervēšanai ir jānodrošina avārijas vai regulēšanas rezerves jaudas. Tas nozīmē, ka pavasara palu un lietainā laikā šāda jaudas rezerve jānodrošina Latvijas siltumelektrostacijās vai tā jāiepērk no kaimiņvalstu sistēmu operatoriem. Mazūdens periodos Daugavā rezerves jaudas var nodrošināt Daugavas kaskādes HES ar zemākām to izmaksām. Bet šāda rezerves jaudu uzturēšana samazinās hidroelektrostaciju iespējas piedalīties jaudas maksimālā patēriņa stundas nosegšanā, kas tai būtu izdevīgāks darījums. Ja siltumelektrostacijās rezerves jauda tiek nodrošināta, tad rezerves jaudas izmantotājam jākompensē siltumelektrostacijā saražotās elektroenerģijas sadārdzinājums, kas var būt divas un vairākas reizes augstāks par optimālā režīmā saražotās elektroenerģijas izmaksām. Atomelektrostacijas nav piemērotas rezerves jaudas uzturēšanai, jo sevišķi avārijas rezervju uzturēšanai. Tāpēc elektrosistēmās jābūt siltumelektrostacijām ar fosilā kurināmā izmantošanu, un tikai pie šāda nosacījuma izpildes varam runāt par vēju ģeneratoru parku paplašināšanos līdz noteiktam jaudas apjomam. Visbeidzot trešais būtiskais aspekts ir elektroapgādes drošums. To var raksturot ar vairāku nosacījumu izpildi: pārvades elektrotīkla caurlaides spēju (jaudas pārvadei) nodrošināšanu jebkurā diennakts elektriskā režīmā; bāzes jaudu atbilstību elektroenerģijas pamatpatēriņam; rezerves jaudu (avārijas un regulēšanas) pietiekamību jebkurā laika sprīdī, kā arī ar attīstītu elektrosistēmas automātisko un dispečervadības reglamentētu struktūru. Lai nodrošinātu pārvades elektrotīkla pietiekamas caurlaides spējas, tas nepārtraukti jāpaplašina, kas prasa lielas finanses. Elektroenerģijas tirgus apstākļos nav nevienas ieinteresētās institūcijas, kas būtu gatavas segt izdevumus pārvades elektrolīniju celtniecībai. Diemžēl politiķu, kā arī dažu ekspertu cerības, ka elektroenerģijas tirgus pats atrisinās pārvades elektrotīkla paplašināšanās problēmas, ir bijušas nepamatotas. Tāpēc nav pamata apgalvojumam, ka visu nepieciešamo jaudas rezervju apjomu Latvijas elektrosistēma, attīstot elektroenerģijas ražošanu tikai no atjaunojamiem energoresursiem, varētu iepirkt kaimiņvalstīs, t.sk. Zviedrijā. EK savos priekšlikumos par apgādes drošību, solidaritāti un efektivitāti enerģētikā uzsver apgādes drošības lielo lomu un norāda, ka ikvienas dalībvalsts uzdevums ir rūpēties par savu energoapgādes drošību, pēc tam varam cerēt uz ES solidaritāti. Šie priekšlikumi kā vienu no prioritātēm izvirza jautājumu par nepieciešamām investīcijām Eiropas pārvades elektrotīkla attīstībai. Viena no iniciatīvām ir Baltijas elektrotīkla starpsavienojuma plāns. Latvijas energosistēmas nākotne nav iespējama bez fosilo kurināmo un AER izmantojošo tehnoloģiju sabalansētas attīstības, nepieciešamo rezerves jaudu nodrošināšanas un investīcijām pārvades un sadales tīklu attīstībā. Kārlis Briņķis, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Gaidis Klāvs, Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks, Vilnis Krēsliņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs