Tomēr, pat īstenojot programmu pilnībā, tā neuzlabos cilvēkresursu kvalitāti, jo tajā ir vairāki būtiski trūkumi. Tā arī daudzējādi dublē Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.–2013.gadam un Eiropas Sociālā fonda darbības programmās nosauktos uzdevumus un pasākumus, nepasakot neko jaunu.
Eiropas pieredze
Mūžizglītības politika Eiropas Savienībā ir viens no svarīgākajiem balstiem, lai nodrošinātu ekonomikas un cilvēkresursu attīstību, konkurētspēju globālā mērogā. Daudzas Eiropas valstis ar senām sociālā dialoga tradīcijām starp darba devējiem un strādājošajiem, augstu biznesa organizāciju un aktīvām arodbiedrībām jau 20.gadsimta 90.gados strādājošo un bezdarbnieku apmācības un pārkvalifikācijas jautājumus iekļāva savos nacionālajos un nozaru kolektīvajos līgumos, tā jau pamatos iezīmējot kolektīvo atbildību un visu triju pušu (valsts, darba devēju un strādājošo) iesaisti uz darba tirgu orientētas pieaugušo izglītības īstenošanā.
Citu Eiropas valstu pieredze mūžizglītības politikas realizācijā liecina, ka izšķiroša ir vienota izpratne par pieaugušo izglītību kā noteicošo faktoru iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū un darbaspēka kvalitātes attīstībai, kā arī no valdības puses skaidri izveidota sistēma, kā nozaru darba devēji var piedalīties šādas izglītības finansēšanā. Piemēram, vairāku valstu likumdošana nosaka obligātu nodokļu daļu, kas tiek novirzīta nozarē strādājošo apmācību finansēšanai. Beļģijā, lai palielinātu mūžizglītības sistēmas dalībnieku skaitu, kā arī lai celtu strādājošo kvalifikāciju, 1999.gadā koplīgumā, par ko vienojās sociālie partneri, tika paredzēts apmācībām sešos gados pakāpeniski novirzīt 1,9% no kopējā darba algu fonda katrā nozarē. 2006.gadā noslēgtā vienošanās nacionālā līmenī paredz pat soda sankcijas, ja tas tā nenotiek. Spānijā nacionālā līmeņa kolektīvā vienošanās par profesionālo izglītību un apmācību nodarbinātībai tiek atjaunota ik pēc četriem vai pieciem gadiem jau kopš 90.gadu sākuma. Šobrīd spēkā ir jau ceturtais kolektīvais līgums, ko 2006.gadā parakstīja Spānijas darba lietu ministrs, darba devēju konfederācijas prezidents un arodbiedrību savienības vadītājs. Interesanti, ka katru reizi pēc šīs vienošanās noslēgšanas Spānijas valdība izstrādā jaunu nacionālo programmu profesionālajai izglītībai un pilnveidei (National Programme for Vocational Training), kas kļūst par valsts mūžizglītības stratēģiju.
Robi Rīcības programmā
Latvijas Mūžizglītības politikas pamatnostādnes un arī Rīcības programma balstās uz trīs vaļiem — izglītības pieejamību, izglītības piedāvājumu un izglītības pārvaldi. Diemžēl pirmajā rīcības virzienā, kam jāgarantē izglītības pieejamība iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem, trūkst skaidra piedāvājuma profesionālās tālākizglītības sistēmas izveidei prioritārajās tautsaimniecības nozarēs. IZM sagatavotajā programmā kā nozares, kam tiek piedāvātas tālākizglītības un pārkvalifikācijas programmas, atzītas tikai veselības aprūpe, lauksaimniecība un arī izglītības sistēma, tomēr tajā pašā laikā augstskolām mūžizglītības aspektā netiek atvēlēta nekāda loma.
Tāpat LDDK uzskata, ka IZM sagatavotajā dokumentā pārāk liels uzsvars tiek likts uz mūžizglītības lomu cilvēka personiskajā izaugsmē, pašpilnveidē, bet tā daudz mazāk tiek saistīta ar katra indivīda profesionālo izaugsmi, viņa darba produktivitāti un motivāciju, kas veicinātu viņa konkurētspēju un profesionālo mobilitāti.
Jau strādājot pie Rīcības programmas mūžizglītības politikas ieviešanai, LDDK vairākkārt uzsvētra, ka tajā ietvertie pasākumi neveicina pieaugušo izglītības, profesionālās tālākizglītības un pilnveides sistēmas izveidošanu atbilstoši tautsaimniecības attīstības virzieniem un, kaut arī tajā minēti konkrēti pasākumi riska grupu iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes celšanai, netiek garantēts, ka tiks aptvertas visas nozares un visi izglītības līmeņi. Piedāvātajā rīcības plānā ir ļoti daudz sīku pasākumu (ieskaitot atsevišķu semināru pieminēšanu, piemēram, skolotājiem, kas strādā ar romu tautības bērniem), bet trūkst sistēmiskas pieejas, kas nodrošinātu vispusīgu pieaugušo izglītības attīstību.
Atzīstot IZM vēlmi nostiprināt mūžizglītības sistēmas izveidi un reģionu koordinējošo sistēmu cilvēkresursu politikas īstenošanai, LDDK uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš cilvēkresursu attīstībai un profesionālās izglītības pilnveidei nozaru griezumā, veidojot profesionālo kompetenču attīstības centrus. Valdības atbalsts un skaidrs redzējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu visu nozaru konkurētspēju, veicinot darba devēju un darba ņēmēju tālākizglītību. Ņemot vērā neapmierinošo situāciju profesionālajā izglītībā, mūžizglītības politikas ieviešanas Rīcības programmai būtu jābūt līdzeklim, kas savstarpēji saistītu formālās izglītības sistēmu, mūžizglītību, darba tirgu, nodarbinātību un ekonomiku.