Viņš joko, ka līdzīga situācija kā Pompejā, kur vulkāna pelni iekonservēja veselu pilsētu, Latvijā nebūšot, taču daļa pelnu varētu nokrist zemē nokrišņu veidā, ja būs lietus. Tā tas jau esot noticis Centrāleiropā, kur cikloni "piepalīdzējuši", lai daļa pelnu nonāktu zemē līdz ar lietus lāsēm. Skābā lietus draudu Latvijā pašlaik neesot, drīzāk tāds draudot Centrāleiropā.
A.Vīksna stāsta, ka mākonis, laikapstākļiem uzlabojoties, laižas lejup, savukārt, laikapstākļiem pasliktinoties, atkal paceļas augstāk. Daļiņas jau ir paspējušas sajaukties atmosfērā, tāpēc pelnu koncentrācija esot mazāka. A.Vīksna norāda, ka, pastaigājot pa Rīgas centru, piesārņojums no automašīnu izplūdes gāzēm jau tagad esot lielāks par pelnu mākoņa radītajiem draudiem.
Ja vējš iegriezīsies tā, ka pelnu mākonis uz Latviju nāks tieši no Īslandes, nevis metīs loku caur Centrāleiropu, būs krietni lielāki piesārņojuma draudi. A.Vīksna neizslēdza iespēju - ja vulkāns turpinās izmest pelnus un būs nelabvēlīgi laika apstākļi, uz zemes var nonākt tāda pelnu koncentrācija, ka tas var kļūt apgrūtinoši Latvijas iedzīvotājiem, tomēr tāda varbūtība esot maza.
Pagaidām LVĢMC prognozē, ka šāda pelnu kustība turpināsies vismaz tuvākās 18 stundas, kā situācija attīstīsies pēc tam, nevarot zināt, jo vulkāns nav prognozējams. A.Vīksna gan norāda, ka ir lasījis, ka iepriekšējā reizē pirms 200 gadiem Īslandes vulkāns esot bijis aktīvs divus gadus.