Viņa ir trīsdesmitgadniece, kuras izglītība un veiksmīgā karjera krīzei izrādījās pie astes. Bezdarbnieka pabalsta pulkstenis tikšķēja, un viņa pieņēma paziņu ieteiktu, ne visai skaidri definētu darba piedāvājumu Vācijā. Atšķirībā no «Īrijas perioda» pirms gadiem trim patlaban mazkvalificētāku darbu ārzemēs meklē labi izglītoti Latvijas iedzīvotāji, nereti «uzraujoties» uz līdzīgu «uzņemšanu» kā savulaik par viesmīlēm Turcijā strādāt aicinātās meitenes.
Zaņimatsa fizkuļturoi
Savā vācu valodas iesācēju klasē Magda ir gatava citēt Jungu. Vai Cveigu, viņa smejas. Starp ēģiptieti, taizemieti, turku, ukrainieti, krievieti, spāni un portugālieti viņa patlaban ir vienīgā no Latvijas. «Jūsu padevīgais kalps - latviete,» viņa ironiski sevi raksturo. Pirmā pieredze ar darbu ārzemēs ir pabojājusi viņas pašapziņu, un tikai tagad, pēc pārcelšanās no Berlīnes uz Karlsrūi, tā sāk atkal stāvēt uz savām kājām. Neredzīgā vīra pavadones darbs Magdai izvērsās par murgu. «Vairs par šo tēmu runāt nevēlos, dzīve turpinās.» Uz Berlīni viņa devās bez vācu valodas zināšanām un arī bez naudas, jo pēdējais mēnesis, kad izmaksāja bezdarbnieka pabalstu, bija jau aizvadīts. Magda atspērusies meklēja darbu tepat Latvijā. Atbilstoši viņas kvalifikācijai - Saeimā, Iekšlietu ministrijā, bankās, ražojošos uzņēmumos, reklāmas aģentūrās - jebkur, «tikai ne ieroču tirdzniecībā un prostitūcijā», tomēr atbildējis nav neviens. Tikmēr manīt par sevi licis kredīta ikmēneša maksājums, turklāt tik ļoti, ka Magda pieņēma paziņas piedāvājumu doties pie neredzīgā vīra uz Berlīni. Aizņēmās no vecākiem naudu, pārējo «sakasīja», ieķīlājot gredzenus, un investēja lidmašīnas biļetē. Pienākumi atrunāti mutvārdos - nopirkt vajadzīgo, apkopt dzīvokli un pavadīt ebreju izcelsmes kungu ceļojumos, kam bija jābūt saistītiem ar viņa biznesu. Tas Magdai likās pieņemami, jo pamperus «sirmulim» viņa nebija gatava mainīt. Tomēr četras dienas izvērsās daudz drūmākas. Sākās jau pirmās dienas vakarā, kad Magda atteicās «zaņimatsa fizkuļturoi», kā krieviski runājošais kungs apzīmēja seksu. Četru dienu bilance - zilumi, uzbrukumi ar spieķi, darba pienākumu veikšana dienas un nakts stundās «plebej, zasranka, dura iz Kombodži» un citu uzrunu pavadībā. Darba atļaujas Magdai nebija, naudas ne tik, tādēļ bija iespējams turēt tik īsā saitītē, viņa rēķina. Tikai tad, kad izdevās no darba devēja tikt pie 250 eiro (par aviobiļetēm), viņa varēja paņemt koferus un doties prom pie brāļa, kas dzīvo Karlsrūē. Intensīvie valodas kursi būs viņas ceļš uz oficiālu darbu, Magda cer. «Sākumā neko šiku nevarēšu darīt, piemēram, būt par Merkeles padomdevēju. Bet ambīcijas sen ir apmierinātas, un esmu gatava darīt ko vienkāršu,» viņa saka.
Sūdzības vairojas
Šis ir jauns emigrācijas vilnis, kura kulminācija būs šīgada ziemā un arī nākamgad, rēķina Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. «[Prom] dodas no visām kategorijām, jo darbu zaudējušo ir pārāk daudz. Agrāk tiešām vairāk brauca tie, kam nepietika ar 100 vai 200 latiem, ko varēja nopelnīt Latvijā. Tagad brauc visi, kas zaudējuši darbu,» viņš vērtē un piebilst, ka pats arī brauktu, ja tāda nepieciešamība rastos. «Agrāk peļņā braucējus varēja saukt par mazākiem patriotiem, bet tagad par patriotiem jāuzskata tie, kas brauc. Viņi pabaro savas ģimenes, nevis sēž uz rūkošā valsts budžeta šaurajiem pleciem,» lēš I.Mežs, vienlaikus gan uzsverot, ka uzmanīšanās jautājums ir jo īpaši aktuāls. «Man nav īpašu ieteikumu - vienkārši jāpārvaicā visi noteikumi un apstākļi un pēc iespējas tie jāpārbauda.» Vienu no spilgtākajiem šī emigrācijas viļņa «uzmetieniem» Ārlietu ministrija konstatējusi Drēzdenē, kur 40-50 Latvijas iedzīvotāju bija ieradušies un sākuši strādāt bez darba līguma, tikai ar mutvārdu vienošanos. Visbiežāk sūdzības nāk no Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas un Vācijas. Piekrāpti arī tie, kam solīts darbs uz naftas platformas Norvēģijā. Septembrī kopumā viltus piedāvājumos cietuši 30 Latvijas iedzīvotāji, rēķina ministrija. Daudz šādu viltus gadījumu pēdējā laikā novēroti sociālajā tīklā draugiem.lv, saka ministrija.
Manipulē ar pagrīdniekiem
Interese augusi pamatīgi. Šīgada pirmajā pusē vien Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) par darbu ārzemēs konsultējušies par 15% vairāk cilvēku, nekā pērn visa gada laikā. Visvairāk interesē Lielbritānija un Īrija, kur latviešiem ir «iestrādes» no pirmā emigrācijas viļņa tūdaļ pēc iestāšanās Eiropas Savienībā - ir paziņas, ir radinieki. Kopš šīgada maija, kad savas robežas darbaspēkam atvēra Dānija, arī turp sākusi plūst konstanta straume. Tikai atšķirībā no 2005.gada šim vilnim ir raksturīga kvalificētāka darba darītāju aizplūšana uz ārzemēm, rēķina NVA Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla menedžere Žanna Ribakova. Turklāt aizbraucēji ārvalstīs tagad biežāk gatavi strādāt mazāk kvalificētu darbu. Problēmas samilzšanas dēļ Ārlietu ministrija nupat sāks informatīvu ciklu Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!. Nepatīkamo gadījumu skaits aug, bet valsts budžetā nav līdzekļu materiālās palīdzības sniegšanai tiem, kas ārvalstīs palikuši bez iztikas. Attiecīgās valsts vēstniecība var palīdzēt, tikai nodrošinot cietušā sazināšanos ar mājiniekiem, lai meklētu finansiālu glābiņu. Iespēju robežās tiek meklēta arī pagaidu dzīvesvieta sociālās aprūpes centros, tomēr arī tie nereti ir imigrantu pārpildīti. Lai risku samazinātu, jābruņojas ar informāciju, nelielu finanšu spilvenu, kā arī līgums jāparaksta, vēl esot Latvijā. Dzīvesvieta un jaunie kontakti jādara zināmi ģimenei un draugiem, jānodrošinās ar pases kopiju, dzīvības un veselības apdrošināšanu, iesaka atbildīgās Latvijas puses iestādes.