Kā siltināsim ēkas?

Diemžēl kopā ar ūdeni izliesim bērnu. Ko darīt, ja esošās gāzesvadu jaudas ļauju izbūvēt mājai savu katlu telou? Vai pat ar cieto kurināmo? Ko teiks cantralizētie siltumpiegādātāji, ja paredamais ietaupījums sastādīs 30-40%? Transportējot kurināmo, oāzes neveidojas.

Tas ir kārtejais biznesplāns lai izkrāptu naudu no lētticīgajiem iedzīvotajiem.Valdības un pašvaldības -- nomainiet,nosiltiniet ārējās magistrales,nosiltiniet ēku sadales tiklus,katrs iedzivotajs pie katra radiatora pieliks siltumskaitītaju-reg°ulatoru un katrs nosiltinās savu dzivokli un saekonomēs siltumu.Fasāžu siltināsana tā ir naudas izkrapsana,man nevjag treprūmē +20,bet +5,man nevajag apsildītus pagrabus vai bēnintelpas,man vajag dzīvokli ar iespeju pasam ragulet siltumu.

siltināšana ir kārtējā fikcija, rīgā šī lieta nav vēl iegājusies, bet dažās lauku pilsētelēs jau ir bijuši gana daudz stulbeņi, kas ir piekrituši ņemt kredītus un siltināt savas padomjlaika paneļu mājas nu tad par efektiem.. īss pastāstiņš! 2 identiskas paneļu mājas (piecstāvu, 60 dz) māja Nr. 1 pakļauta valdošiem vējiem, māja Nr.2 atrodas iekšpagalmā (citu ēku aizsegā) māja Nr.2 ņem 80 000 kredītu mājas siltināšanai, māja Nr.1 saka - ejiet dillēs! :) māja Nr.2 nosiltinās pirmās sezonas rezultāti: māja nr. 1 janvāra mēneša aprēķins par kvm apkurei - 1,02 lati mājai nr.2 (siltinātajai) 1,70 lati .. :) plus kredīta maksājums (visus nākamos 16 gadus), plus tantiņas raud, ka dzīvokļos šausmīgi auksts, nemaz neesot kurināts!! nu nav jau labi par cita nelaimi priecāties, bet stulbums laikam ir jāsoda! ar naudiņām.. siltinātājiem varu tikai izteikt šādu komentāru - nevar piespiest nevienu īpašnieku siltināties pret viņa gribu, tobiš, pārāk uzstāsiet vai bīdīsiet attiecīgus likumprojektus, dabūsiet tiesu darbus uz kakla un ir arī citi veidi kā ar zaglīgām tautu meitām laimdotām cīnīties - saucas kriminālprocess

sildiit ekonomiku, maksaat nodokljus - pilniigas stulbiibas. ja vsi nosiltinaas savas maajas, tad tak ir skaidrs, ka siltuma piegadaataajs vnk pacels cenas, jo te ir latvija.

Diemžēl rakstā nav ne vārda par to, kā tiks ierobežoti SILTUMAPGĀDES MONOPOLI. Ja tas netiks darīts, visi ekonomiskie aprēķini ir nulles vērtībā.

Cik man zināms jau siltinātajās mājās maksas ir vēl augstākas ne kā siltinātajās. Tātad šī atkal ir kādas grupas aģitācija, lai celtu savu biznesu un labklājības līmeni Katrā no mājām ir cilvēku grupa, kas nevarēs uzņemties šīs kredītsaistības.tas nozīmē tikai to ka apzināti tiek palielināta maksāt nespējīgo grupa (NABADZĪBA).

Dīvaini, biju domājis, ka bankrotējusi Šnīdere jau sēž drošā vietā aiz bieziem mūriem... Izrādās, ka vēl uz brīvām kājām. Vai tad Latvijas Universitātes vadība nav nodevusi prokuratūrai materiālus par viņas darbību LU fondā?

Ja nemaldos, tad šī raksta autore bija salvenā Urban-art (Dienvidu pakavs utt.) valdes priekšsēdētāja, kur - starp citu darbojās gan tagadējais Parex bankas viend no vadošajiem darbiniekiem - slavenais Kokins, kā arī viens no nekustamo īpašumu asociācijas vadītājiem. Un neskatoties uz visu šo spēcīgo komandu - Urban-art pāris mēnešus atpakaļ tika liegts tiesiskātas aizsardzības process, laikam jau uzņēmums ir bankrota procesā. Var jau būt (visticamāk, ka tā ir arī tiesa), ka viņi cēla ļoti labas mājas, bet viens ir skaidrs - uzņēmumi, kas spēj radīt patērētāju pieprasītu produkciju un par patērētājam pieņemamu cenu - tie nebankrotē. Kur ir garantija, ka arī šie siltināšanas projekti būs iedzīvotājiem izdevīgi? Ka tikai nesanāk tāpat kā ar jaunajiem projektiem - viss ir vairāk nekā Eiropas kvalitātē, bet nekas no tā nav vajadzīgs vidusmēra iedzīvotājam. Un uzticība pret būvniekiem (vai vēl trakāk - būvnieku un banku kombinācijai) ir ļoti zema - viss nežēlīgai cenu kritums NĪ tirgū, kur desmitiem tūkstošu gimenu ir padalīti par muļķiem, dienvidu tilts utt. Ja attīstītāji negrib vai nespēj nodrošināt pilnīgu atklātību, tad viņiem nekas nesanāks - tas ir jāsaprot. Cilvēki ies līdz Satversmes un Eiropas tiesam, lai nodrošinātu, ka šādu lobiju savtīgie projekti netiek cauri ne par kādu cenu. Nav iebildumu, ja uzņemēji nodarbojas ar biznesu, bet tam ir jābūt godīgam. Diemžēl - par būvniecību un būvniecības kreditēšanu ir ļoti daudz skumju faktu.

Pārāk garš penteris.Nepiekrītu,ka katram dzīvokļa īpašniekam būtu tik smalki jāpārzin celtniecības lietas.Šajā jautājumā jābūt profesionāļiem,nevis jātēlo visgudrīši.Katram savs lauciņš un nevajag jaukties tur,kur neko nejēdz.

piekrītu andrim B. Nepalīdz arī tiem, kuri kredītus nav ņēmuši un privātmājas uzcēluši (vairāku gadu gaitā) izmantojot savus uzkrājumus.

Un tiem, kas saka, ka samazinoties siltumpatēriņam, tarifi augs, ir taisnība. Gan jau ka lielu apkures izmaksu daļu sastāda infrastruktūra (katlumājas, siltumtrases utt.) un tās būs jāuztur neatkarīgi no patēriņa apjoma. Ja arī nepalielinās apkures tarifus, tad uzliks abonentmaksu. Mani kā patērētāju (varbūt ne visai zāļu) interesē rēķins naudas izteiksmē un nevis cik es esmu patērējis siltumu vai kādi siltināsanas darbi ir veikti.

Pietiek ielikt pakešu logus un ar to gan jau ka kādi 80% siltuma zudumu ietaupās - un to var izdarīt katrs pats savā dzīvokli (vai visi kopa, ja stiklotāji dod mājai atlaidi), pārējās lielās būves ir nenormāli ieguldījumi ar relatīvi niecīgu atdevi. Būtu bijis tikai godīgi, ja eksperti to pieminētu, ja jau reiz uzdodas par ekspertiem.

A man nav skaidrs, kāpēc šo naudu virzīs tikai krievu laiku paneļmājām. Es savai privātai arī labprāt nosiltinātu visus pakšus un dzegas :) . Privātos jau vienreiz aptīrīja. Par kopīgo naudu būvētos dzīvokļus ļāva privatizēt par sertifikātiem, mums viss bija jābūvē pašiem. t.sk. infrastruktūra - gāze, elektrība, telefons - valsts gandrīz neko nedarīja mūsu labā. Tagad atkal - par Eiropas naudu siltinās privatizētos(lasi: uzdāvinātos) dzīvokļus...

tie kam nosiltinats, saka ka tikai par 1 grādu ir siltaks, ta ka atkal tautas krāpšana

kāda jēga siltināt, ja, piemēram, Cēsīs tikko palielināja siltumtarifus; viens no pamatojuma punktiem tarifu celšanai bija siltumenerģijas samazinātais patēriņš.