Sarkani vai zili?
Jautājums nav vai nu vieni svētki, vai otri.
Abi svētki ir radušies uz kara drupām. Padomju Savienība, tagad Krievija, kopš 1945.gada svin uzvaru pār fašistisko Vāciju 9.maijā. Savukārt Eiropas dienas pirmsākums rodams 1950.gada 9.maijā, kad Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans aicināja Eiropas valstis apvienot un kontrolēt ogļu un tērauda ražotnes, lai Eiropā nepieļautu jaunu karu, tādējādi radot reālu ilgtspējīga miera modeli Eiropā. Manuprāt, ir atšķirības. Uzvaras diena ir iemesls atcerēties pagātni, bet Eiropas diena - iemesls aizdomāties par nākotni.
Kādas domas Latvijas iedzīvotāju prātā šajos svētkos? Kritušo pieminēšana vai atmiņas par, cerams, pēdējo karu kontinentā? Vēsturiskā ES dzimšanas brīža atsaukšana atmiņā un dinamiskās pārmaiņas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā? Vai jaunie izaicinājumi (vai draudi)? XXI gadsimts ir atnācis ar jaunu draudu definīciju: terorisms, klimata pārmaiņas, enerģētiskā atkarība un migrācijas sociālās sekas.
Izaicinājumi un atbildes
Eiropas Savienība katru gadu izvēlas vienu lielo Eiropas tēmu, kurai vēlas pievērst tās pilsoņu uzmanību. Šogad tā ir starpkultūru dialogs. Starpkultūru dialoga gada zīmē Latvijā noticis Baha mūzikas festivāls, šobrīd Doma laukumā apskatāma fotoizstāde Viena diena Latvijā un A.Sūnas galerijā - izstāde Eiropas pilsētas Latvijas gleznotāju darbos, nākamnedēļ notiks šūpuļdziesmu festivāls Daugavpilī.
Tikai pusgadu Latvija ir Šengenas zonā, bet jau pierasts. Iedzīvotāji droši vien pamanījuši, ka kopš 30.marta arī lidostās (ne tikai Rīgas, bet arī pārējās), dodoties ziemeļu un rietumu virzienā, nav robežkontroles. Varētu teikt, ka šis ir robežu nojaukšanas gads, saprotot to burtiski kā Šengenas zonas paplašināšanos vai kā pārrobežu sadarbību. Bet arī starpkultūru dialogs ir šķēršļu nojaukšana starp cilvēkiem un tautām.
2008.gada budžets ir 129 miljardi eiro, no kura ap 70% apsaimnieko pašas dalībvalstis. Šogad tiks izpētīts, kādas reformas ir vajadzīgas, lai optimizētu Eiropas naudas ieguldījumus nākamās desmitgades izaicinājumu risināšanā. Līdz 15.jūnijam notiek konsultācijas, kurās var iesaistīties ikviena privātpersona vai nevalstiskā organizācija, taču līdz šim vienīgo priekšlikumu no Latvijas iesniegusi valdība. Mēs, eiropieši, esam tikai 11% no pasaules iedzīvotājiem. No tā, cik efektīvi tērēsim, īstenībā ir atkarīga arī mūsu nākotne.
Pēdējās milzīgās klimata pārmaiņas Zeme piedzīvoja pirms 125 tūkstošiem gadu. Lielbritānijas valdības pasūtītā Sterna ziņojuma aplēses parāda, ka ir nepieciešams investēt tikai 1% no globālā IKP klimata pārmaiņu ierobežošanā, lai izvairītos no 20% IKP krituma nākotnē.
Lai vēl krasāk nepasliktinātu klimatu un mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, šogad Eiropas Komisija nākusi klajā ar konkrētiem priekšlikumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanai un atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanai, arī energoefektivitātei un patēriņa samazināšanas pasākumiem.
Kopš Lisabonas līgumā ir "iecementēta" atsauce uz ES Pamattiesību hartu, iedzīvotājs un sociālie jautājumi nonākuši Eiropas Savienības uzmanības centrā. Katrā valstī darbojas savs sociālais modelis, un katra valsts sociālajai attīstībai izdala atšķirīgu summu: no 8% līdz 30% no IKP. Latvijā - tas mazākais cipars. Tāpēc Eiropas Komisija ir ķērusies pie sociālās realitātes analīzes, lai "izmērītu" sociālās aizsardzības līmeni dalībvalstīs un rosinātu to līdzsvarot.
Ikdienā katrs no mums ir pircējs. Eiropas ekonomikas izaugsme ir tieši atkarīga no patērētājiem, jo patērētāju izdevumi veido pusi no ES kopprodukta (IKP). Tādēļ ES ir svarīgi, lai katrā dalībvalstī tiktu nodrošināta pienācīga patērētāju aizsardzība. EK jaunajā stratēģijā dalībvalstīm jānodrošina labāku pakalpojumu kvalitāte (pakalpojumi veido 80% no ES ekonomikas), patērētāju aizsardzība, iegādājoties preces internetā (piemēram, aviobiļetes). Mobilo tālruņu viesabonēšanas un lidmašīnas biļešu cenu salīdzināšana pērn noveda pie to samazināšanas. Ieviešot patēriņa tirgus uzraudzību, šīm jomām sekos citas.
Eiropas Komisija savā programmā šogad ir paredzējusi pieņemt 45 iniciatīvas, kuras vienkāršos esošo kārtību. Arī Kopējās lauksaimniecības politikas tā sauktās "veselības pārbaudes" mērķis ir padarīt efektīvāku un vienkāršāku tiešā atbalsta sistēmu lauksaimniekiem. Ir arī 15 pilnīgi jaunas iniciatīvas, piemēram, par augļu patēriņu skolās un par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai.
Lisabonas līgums
Latvijā sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vēlamies iespēju tieši ietekmēt lēmumus, sekot līdzi tam, kā tiek pieņemti lēmumi, un gribam Latvijai cienīgu vietu pasaulē. Kopš Eiropas Savienība ir paplašinājusies no sešām līdz 27 dalībvalstīm, nepieciešami jauni instrumenti tās pārvaldīšanai, pilsoņu iesaistei lēmumu pieņemšanā un pasaules procesu ietekmēšanai.
Lisabonā pērn pieteica dinamiskāku un modernāku Eiropu. Ja visas dalībvalstis ratificēs Lisabonas līgumu, tad no 2009.gada 1.janvāra ES pilsoņiem būs iespēja tieši iesaistīties ES lēmumu pieņemšanā - lai iesniegtu Eiropas Komisijai priekšlikumu par kāda tiesību akta projekta izstrādi, būs nepieciešams 1/500 iedzīvotāju - viena miljona ES pilsoņu parakstu. Arī dalībvalstu parlamentiem būs lielāka loma - ja vismaz trešā daļa parlamentu izteiks iebildumus pret kādu priekšlikumu, tas būs jāpārskata.
Līgumā skaidri formulēta iespēja dalībvalstij izstāties no ES, kas pietrūka Latvijas pievienošanās brīdī savienībai, jo vēsturiskā pieredze daudzus padarīja piesardzīgākus.
Domāju, ka tagad varētu vairāk paļauties ne tikai uz savu, bet Eiropas Savienības pusgadsimta pieredzi - visu dalībvalstu pieredzi. Kamēr aptaujas vēl pa vecam visus pēc emocionālās attieksmes šķiro eirooptimistos un eiropesimistos, darītāju paaudzei svarīgāks būtu uzticības indekss. Tieši paši pesimisti un neizlēmīgie paļaujas uz Eiropas Savienību - to parādīja "Eurobarometer" pagājušā gada nogalē arī Latvijā veiktā aptauja. "Lietas ES virzās pareizajā virzienā!" apgalvo gandrīz puse Latvijas respondentu (48%), bet šim apgalvojumam iebilst tikai 15%. "Lietas Latvijā virzās nepareizajā virzienā!" paškritiski uzskata puse aptaujāto (50%).
Izveidojies tāds kā paradokss: ES virzās pareizi, Latvija - nepareizi, bet "Latvijas dalība ES ir slikta lieta", kā uzskata 28% iedzīvotāju. Varbūt tāpēc, ka Latvija pienācīgi neizmanto ES piedāvātās iespējas, ekspertīzi un padomus? Uzticība, kas Eiropas Savienības institūcijām ir trīsreiz augstāka nekā nacionālajām institūcijām, arī ir viens no Eiropas Savienības balstiem, uz kuriem stabilu un modernu ēku var būvēt.