Sižetā neparādās neviens arguments vai viedoklis par labu izglītības sistēmas pārmaiņām. Toties citu sižetu diktore piesaka uzkrītoši pozitīvā tonī - par ātrgaitas dzelzceļu un četru joslu automaģistrāli no Rīgas uz Maskavu. Arī šeit tiek "spēlēts vienos vārtos" - TV skatītājam ir jāzina tikai tas, cik šie transporta projekti ir prioritāri un Latvijai noderīgi. Bez citu viedokļu atspoguļošanas.Kā zināms, ierosinājums par pāreju uz mācībām tikai latviski visās valsts finansētajās skolās rosina pārmaiņas veikt 12 gadu garumā - sākot ar pirmo klasi pirmajā gadā, nākamajā gadā pievienojot otro klasi utt. Tomēr _Panorāmas _sižeta autori uzdod "retorisku" jautājumu - kā gan lai pirmās klases skolēni spētu mācīties matemātiku "svešā" valodā? Man savukārt rodas pretjautājums - vai žurnāliste, kas šādu "gudrību" sacerēja, apjēdz, ko runā? Pirmās klases matemātikas darbības ir saskaitīšana un atņemšana! Vai bērnam pārkarsīs galva, ja latviski būs jāiemācās nosaukt skaitļus un tādus terminus kā "mīnuss" un "pluss"? Daudz sarežģītāk būs sākt mācīties algebru "svešajā" valodā stipri vēlākās klasēs.Lieliska ilustrācija izglītības un valodas politikai atrodama šajā pašā sižetā - lai gan skolnieces brīvi runā latviski, skolotāja, kurai likums prasa lietot valsts valodu augstākajā līmenī, intervijā runā krieviski! Jautājums - vai viņa latviski neprot, vai negrib runāt? Varbūt tieši viņa vienai no intervētajām skolniecēm ir iemācījusi, ka Latvijā būtu vēlama arī otra valsts valoda - krievu? Tomēr "Panorāma" šādu tendenci izliekas neredzam. Kā apstiprinājums "Panorāmas" vienaldzībai pret valsts valodu ir jau minētais sižets par ātrgaitas transporta iespējām uz Maskavu - gados jaunais žurnālists runā ļoti sliktā latviešu valodā.Mani puikas sāka apmeklēt bērnudārzu Helsinkos, kad viņiem bija nepilni divi un trīsarpus gadi. Pēc pusgada ievēroju, ka somiski viņi runā krietni labāk par mani - ne tikai visu saprot, bet brīvi var sarunāties ar audzinātāju un citiem bērniem, runājot teikumos un lokot somu vārdu galotnes. Bērnudārza vecums vai agrais skolas vecums pēc speciālistu atzinuma ir ļoti labvēlīgs valodas apgūšanai. Lietojot vienkāršus vārdus un jēdzienus, bērni dabiski un ātri iemācās runāt.
Kritiku neiztur arī Panorāmas izvēlēto ekspertu apgalvojums par "dārdzību" pārejai uz vienu mācību valodu. Vai tad tiešām lētāk ir uzturēt izglītības sistēmu divās valodās? Tas drīzāk ir politiskās orientācijas jautājums. Diemžēl šī promaskaviskā orientācija tiek uzturēta uz valsts budžeta un integrācijas efektivitātes rēķina.