Kaimiņu vēlēšanu paradumi

EP vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāievēlē noteikts deputātu skaits, kas atkarīgs no katras valsts iedzīvotāju skaita, piemēram, Maltai ir seši deputāti, bet Vācijai – 96. Kopumā ir jāievēlē 751 deputāts, bet līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES parlamentāriešu vietu skaits tiks samazināts līdz 705. Lielbritānijai gan ir 73 deputātu vietas, taču šāds deputātu skaits noteikts, ņemot vērā ES paplašināšanās iespējas nākotnē. Savukārt pārējās vietas, Lielbritānijai izstājoties, tiks pārdalītas tām valstīm, kas bija nepietiekami pārstāvētas. Pēc Brexit mūsu kaimiņi – Igaunija – iegūs papildu vietu EP. Diena pēta, kas kopējs un atšķirīgs EP vēlēšanās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 
 

Balso citā dienā

Latvijā oficiālā EP vēlēšanu diena ir 25. maijā, Igaunijā un Lietuvā – dienu vēlāk. Iepriekšējās EP vēlēšanās vismazākā vēlētāju aktivitāte starp Baltijas valstīm ir bijusi Latvijā – nobalsojuši 30,24% pilsoņu, visaugstākā – Lietuvā (47,35%), bet Igaunijā – 36,52%. Igaunijas Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristi Kirsberga uzsver, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad ir pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri izvēlas balsot iepriekš. Kopumā tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte šajās EP vēlēšanās varētu pieaugt līdz 40%.

Lietuvai ir 11 vietu Eiropas Parlamentā, Latvijai – astoņas, Igaunijai – septiņas. Atšķirībā no iepriekšējiem EP vēlēšanu gadiem šogad Igaunijai ir par vienu vietu vairāk. "Seši no ievēlētajiem kandidātiem vietas EP ieņems uzreiz, savukārt pēdējais kandidāts savu vietu varēs ieņemt tikai pēc tam, kad Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības," skaidro Kirsberga. 

Igaunijā šajās EP vēlēšanās iedzīvotājiem būs jāizvēlas tikai no 66 kandidātiem, kuri pārstāv deviņas partijas. Lietuvai no visām Baltijas valstīm ir visvairāk kandidātu – no 16 partijām uz eiroparlamentārieša vietu pretendē 301 kandidāts. Lietuvai ir arī vislielākais vietu skaits EP – vienpadsmit. Savukārt Latvijā uz astoņām eiroparlamentāriešu vietām kandidē 246 politiķi no 16 partijām. Līdzīgi kā Lietuvai, arī Latvijai EP vietu skaits pēc Brexit nemainīsies.
 

Igauņi balso elektroniski

Iespējas starp Baltijas valstīm būtiski neatšķiras – gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan Latvijā ir pieejama iepriekšējā balsošana, balsošana vēlēšanu dienā, pa pastu, vēstniecībās, kā arī mājās vai iestādēs, kur atrodas vēlētājs, ja tas kāda iemesla dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī. 

 Tomēr Igaunija ir ne tikai vienīgā starp Baltijas, bet arī Eiropas Savienības valstīm, kur jau kopš 2006. gada ir pieejama elektroniskā balsošanas sistēma. 

Nobalsot ir iespējams, lejupielādējot I-voting lietotni. Izmantojot lietotni, jāatzīmē sev tīkamais kandidāts un jānosūta balsojums uz Centrālo vēlēšanu komisiju. Lai gan sistēma strādā veiksmīgi, pēdējos gados sabiedrībā ir bijušas vairākas diskusijas par tās drošību.