Vērtējot partiju apvienības Saskaņas centrs (SC) izvēli nepiedalīties gaidāmajā Saeimas balsojumā attiecībā uz krievu valodas statusu, sociologs norādīja, ka politiskais spēks ir nonācis nepatīkamā situācijā, jo tajā ir gan cilvēki, kuri pašreizējos apstākļus nevērtē pozitīvi, gan tādi, kuri vēlas turpināt konfrontāciju.
LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā, ka SC kompromisa priekšlikums ieviest Latvijā nacionālās mazākumtautības valodas statusu šodien Saeimā tika noraidīts "ar nebijušu augstprātību", SC frakcija ir nolēmusi nepiedalīties Saeimas balsojumā par krievu valodas statusu.
Kaktiņš uzskata, ka starp tā sauktajām latviskajām partijām tālākas konfrontācijas atbalstītāju ir pat vairāk nekā SC. Pašlaik atbilstošs ir sakāmvārds, ka izlietu ūdeni nav vienkārši sasmelt atpakaļ, tas nozīmē, ka nav "vieglu un elegantu" ceļu, lai atrisinātu politiķu nesaskaņas, un tam labvēlīgākas iespējas būs pēc tautas nobalošanas.
Pēc referenduma politiķiem būs vajadzīga īpaša gudrība, lai amatpersonas ne tikai vārdos, bet arī darbos strādātu pie sabiedrības saliedēšanas. To varēs panākt, neradot konfrontāciju, jo tad "citas lietas pašas risināsies", skaidroja SKDS vadītājs, piebilstot, ka nav sīki iedziļinājies katrā pēdējā laika notikumā, kurš ir saistīts ar etniskajiem jautājumiem.
Pašlaik daļa politiķu apzināti saasina situāciju un daļa to dara neapzināti - Latvijas politiķu inteliģences resursi ir "tādi, kādi ir", un tāpēc daļa tautas kalpu var nesaprast, ko īsti viņi dara un kādas sekas atstās viņu rīcība, akcentēja sociologs.
Jau ziņots, ka no 1. līdz 31.novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu.
Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti. Komisija parakstus pārbaudīs un gala rezultātu paziņos līdz gada beigām. Lai rīkotu referendumu, bija nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem.
Referendums būs jārīko neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.
Tāpat saskaņā ar minēto likumu tautas nobalsošana ir jārīko, ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.