Kalniete: Jāietekmē durvju priekša

Vaideres vieta vajag Andrejevu

kalniete noklusee faktu, ka viņas teevs briivpraatiigi palika dziivot Sibiirijaa personiskajaa maajaa veel 2 gadus peec tam, kad vinja ar maati atgriezaas Latvijaa "no koncentraacijas nometnes". Neko jau konclaageris ar privaatmaajaam un briivpraatiigajiem. Informaacijas manipulatore!

Kalniete ir atbildīgapar verdziskajiem, ļoti sliktajiem Latvijas dalības noteikumiem ES, kas izraisīja cukurfabriku likvidāciju, ekonomikas sabrukumu , sociālo katastrofu. Nebūs ilgi jāgaida, kad viņa stāsies tiesas priekšā! Cits taalaika JL eirokangars kariņš Domburšovā pirms 2004.g EP vēlēšanām MELOJA, ka JL atbalstīs referendumu par ES konstitūciju. Referendums būtu iespēja uzlabot dalības noteikumus ES, bet tāds notika tikai Francijā un Nīderlandē. JL kangari nobalsoja pretēji solītajam - par ES konstitūciju bez referenduma. Tāpēc balsošu par Rīcības partiju - par stingru Latvijas interešu aizsardzību!

Iesaku Kalnietei ņemt lāpstu un sākt rak kanālu no Āfrikas uz Eiropu. Krievi no smiekliem nomirs.

Mana simpātija ir Rihards Pīks. Arī partija tāda jokaina, bet absoulūti pārliecina viņa paveiktais Eiropas Parlamentā. Piemēram, izcīnijis 10 miljonus eiro komunisma nozieguma izvērtēšanai. Tie ir dažādi projekti, bet absolūti nepieciešami, lai rietumeiropa saprastu mūsu vēsturi.

Kaut gan kas ir svarīgāk? Manuprāt, svarīgāk lai Atis Lejins ir EP, var pievērt acis uz LSDSP, Dinēvičs galu galā ir vienīgais, kas neraisa simpātijas tajā partijā.

Kalniņš būtu īstais pārstāvis Eiropā, diemžēl iestājies kompānijā kura ar savu iepriekšējo darbošanos sabojājusi reputāciju. Žēl bet LSDSP kāda tā ir neizraisa usticību.

Par Dinēviču piekrītu.

Par Lejiņu piekrītu. Visu cieņu viņam. Žēl, ka nav iespēju izvēlēties kandidātus no dažādām partijām. Diemžēl Dinēvičs ar savu klātbūtni LSDSP liedz šai partijai lielāku atbalstu.

Man šķiet, ka Atis Lejiņš ir daudz parliecinošāks EP deputāts nekā Kalniete. Ieskatījos viņa biografijā: Izglītība: Pamatizglītība Austrālijā; maģistra grāds vēsturē Kalifornijas universitātē Losandželosā 1968. g.; studējis Stokholmas universitātes vēstures fakultātes doktorantūrā 80. gados; Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors 2004. g. Darba pieredze: Direktors un dibinātājs, Latvijas Ārpolitikas institūts, valdes priekšsēdētājs, 1992. g. janvāris-pašreiz. Īstermiņa konsultants/ES un Baltijas valstis, Pasaules Banka, 1999. Vecākais referents, Latvijas Pārstāvniecība Zviedrijā, 1991. g. janvāris–jūlijs Ārlietu komitejas vadītājs, Latvijas Tautas Fronte, 1991. g. jūlijs–oktobris Konsultants, “Zenit International AB”, 1990. g. janvāris–decembris Pētnieka asistents; līdzredaktors kopā ar Dr. Bū Hultu akadēmiskai publikāciju sērijai Conference Papers; redaktors World Press Archives, direktora asistents 2 gadus, Zviedrijas Ārpolitikas institūts, 1979.-1990. g. Profesionālā darbība: Aktīvs trimdas darbinieks ALJA, ELJA, LSDSP, Starptautiskā Afganistānas tribunālā. Priekšsēdētājs, Latvijas Tautas fronte Zviedrijā, 1989.-1992. g. Latvijas TF Domes deputāts, 1991.-1992. g. Bij.valdes loceklis Latvijas Transatlantiskā organizācija, Sorosa Fonds–Latvija, Juridiskā komisija, Latvijas Ārpolitikas biedrība, 1994.–2000. g. Valdes loceklis Latvijas Inteliģences apvienība. Bij. Latvijas pārstāvis ISAB (International Security Advisory Board to Georgia – Starptautiskā drošības padomnieku grupa Gruzijai). Bij. Latvijas pārstāvis (vienīgais no Baltijas valstīm) augsta līmeņa grupā “Pārdomājot pāratlantisko dienas kārtību”. Grupu vada Bonnas Universitātes Eiropas Integrācijas pētniecības centrs (ZEI) un Džonsa Hopkinsa Universitātes Pāratlantisko attiecību centrs Vašingtonā. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Eiropas Integrācijas pētniecības centrs (Zentrum fuer Eiropaiische Integrationsforschung – ZEI), Bonnas Universitāte. Regulāri piedalās starptautiskā konferencēs par Eiropas drošības politiku, sniedz intervijas Eiropas vadošiem laikrakstiem un žurnāliem par drošības jautājumiem. Apbalvojumi: Uzņemts par Zviedrijas Karaliskās Kara akadēmijas ārzemju biedru, 1995. g. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas “Atzinības goda zīme” Nr. 107, 2000. g. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas “Atzinības raksts”, 2001. g. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas “Goda raksts”, 2003. g. Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda biedrs politikas zinātnē, 2004. g. IV. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2007. g.

Lielāku demagoģi par Muižnieci grūti atrast - tādiem avotiem neticu.

Es dimžēl nebiju klāt tajā tālajā prieka mirklī, kad viņa tur iestājās. Par Kalnietes partijas pagātni runāja EP pēc viņas runas 2004.g EP. Plašāk par viņas darbību tajos tālajos laikos ir izteikušies V.Muižniece. Domāju, ka vēl vairāk par Muižnieci zinās pastāstīt Dobelis, Tabūns, Rubiks .

Mums nav visai daudz Eiropas līmeņa politisko resursu, kas spējīgi noreprezentēt Latviju un necieš no dažādām provinciālisma izraisītām dīvainām kaitēm. Kalnietes prognoze ir pozitīva un patiesībā viņai ir grūti izdarīt jebko, kas viņas leģendu sagrautu. Tas ir kā ar Gustava Emīla šokolādi - var riebties šokolāde principā, bet manta paliek manta. Arī programma šinī brīdī izkristalizējusies un spēcinājusies. Kas mani skumdina - ir arī citi spēcīgi resursi, kam šī prognoze ir vājāka. Lejiņš, Andrejevs, arī Lācis. Kopumā spējīgi cilvēki šobrīd ir izkaisīti pa partijām un sīkpartijām. Lejiņš Briselē būtu, kā zivs ūdenī.

Balsošu par Kalnieti. Labprāt būtu balsojis par A. Lejiņu, bet manuprāt viņš nepieciešamās balsis nesavāks.

Viņa nevis pārbijās, bet gandrīz uzsprāga no sašutuma par tādu nepamatotu apvainojumu visas Latvijas priekšā. Žēl, ka Domburs neļāva viņai kārtīgi izteikties. Ja tu tik labi zini, ka Kalniete ir bijusi kompartijā, tad lūdzu izstāsti sīkāk - kur un kad viņa tur iestājās. Ja šādas informācijas nebūs, tad uzskatīšu šādu apgalvojumu par meliem.