Kalniete: Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir nepieciešamas un nenovēršamas

J.Jevtušenko "Braslas HES"

Iedziedājās mazputniņš uz s....a čupas.

CEKISTAM UZ MUZU / Smaidins / - Senajam 15.02.2009 19:54 Jusu komentars , pec butibas , ir unikals. Vairums cilveku nesaredz un neizprot norisu likumsakaribas , to vienotibu - veselumu. Nav ari gribas , vai speju - domat plasak aptverosaka sistema , jo kermeniski vieglak ir spregat par kaut ko atsevisku. Pec iespejas ilgak. Man skiet , ka ta ir zinama domas sistemas attistibas stabilizesana Latvija. Ta nav nejausiba.

Kalnietei taisnība - saeima ir jāatlaiž tautas referendumā, un basta! Te gan daži mafijas pakalpiņi lej gaužas asaras par neizdevušos plānu saeimai pašatlaisties, bet tā jau ir viņu problēma :) Lielākā kļūda ir domāt, ka PS vai citās jaunajās partijās nav jauno seju. Ir, mīļie, ir un daudz ir! Un viņi visi ir gudri, izglītoti un enerģiski vidējās vai jaunās paaudzes cilvēki, kuri jau tagad ir iemantojuši cieņu un ir gatavi cīnīties par Latvijas nākotni. Un nav ne vaina, ka viņu vietā publiskajā telpā izsakās Kalniete, Āboltiņa, Štokenbergs un citi pazīstamākie cilvēki, kuriem ir vairāk pieredzes darbā ar masu saziņas līdzekļiem. Jo par jaunajiem runās viņu darbi. Mūsu galvenais uzdevums ir vienoties, nevis domāt par to, no kuras opozīcijas partijas ir tas vai cits raksta autors. Un, lai cik tas valdošajām partijām būtu sāpīgi, viņu laiks ir beidzies.

Tā tas varētu būt kā Tu saki, paliek tikai viens BET...a kā būs ar to "glupo" tautu, kura jau vienreiz bruģi lauza?! Domā, ka tā turpinās ķepu sūkāt un skatīties šito cirku?!

Rīt Zatlera kungas paziņos, ka viņš ir pārprasts. Viss ies kā gājis, līdz 31.martam :))) P.S. Un, ja godīgi, proti, saskaņā ar Satversmi, tad Zatlera kunga teiktais faktiskimir tukša skaņa, mums ir parlamentāra republika, prezidentam nav dota tāda vara, lai viņa teiktais atstātu kādu iespaidu, un labi, ka tā. Prezidents pat nav politiski atbildīgs, viņš ir vienkārši valsts amatpersona ar saviem konkrētiem pienākumiem, un nekas vairāk. :))

Ieejiet TVnet un izlasiet "Kalvīša ģimene noskatījusi valstij piederošu zivjaudzētavu" Fragments: Raidījums „Nekā Personīga” atklājis, ka Aigara Kalvīša kundze kopā ar biznesa partneriem spērusi pirmo soli, lai privatizētu valstij piederošu Latvijā unikālu zivjaudzētavu, kas atrodas līdzās Kalvīšu uzņēmumam – Braslas hidroelektrostacijai. Kārotais darījums bijušā premjera ģimenei kļuvis iespējams, jo Zemkopības ministrijā nolemts naudas trūkuma dēļ pārtraukt finansēt vairāk nekā pusi valstij piederošo zivjaudzētavu. --------------------------------------------------------- ----------------------- Kalvīšu ģimene kopā ar pārējiem Braslas HES līdzīpašniekiem tā steigušies tikt pie līdzās esošās valsts zivjaudzētavas, ka rakstiski uz to pieteikušies pat piecas dienas iepriekš, nekā ministrija paguva lemt par šo īpašumu turpmāko likteni. Tas izraisījis sašutumu visā nozarē.

Kalniete kāpēc nebalsoji Saeimā par pašaitlaišanos, a tagad te pļurksti par vēlēšanām

Tukša muldēšana. Un šīs pārbēdzējas, partiju prostitūtas jau tikai prot muldēt, bet kad bija jāstrādā, tad čiks vien iznāca. To, ka valdība nevelk ir skaidrs, bet kurš tad reāli spēs mūs no šī dibena izvilks? Un izskatās, ka d........ mēs esam un ārā netiksim!

ēsture vairakkārt pierādījusi: dodoties vēlēt pašus labākos, tauta noteikti ievēlēs pašus sliktākos. Demokrātiskajās vēlēšanās katrā ziņā uzvar paši rūdītākie blēži. Demokrātiskas vēlēšanas lielos kolektīvos – tas vienmēr ir lielāko blēžu vēlēšanas. Ap šo darbību vienmēr ir intriga ar provokācijām vienam pret otru. Vienkāršiem ļaudīm rodas iespaids, ka sliktie kandidāti neļauj ievēlēt labos. Visu partiju līderi paziņo, ka, lūk, tauta tāpēc dzīvo slikti, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas. Rezultātā tautas intelektuālā un emocionālā enerģija tiek novadīta pa maldu ceļu. Raganu medības novērš uzmanību no demokrātijas konstrukcijas principiālā defekta. Neviens nevēlas ņemt vērā, ka lielos kolektīvos reālas vēlēšanas nav iespējamas. Platons uzskatīja, ka sabiedrībā kur cilvēku skaits pārsniedz piecus tūkstošus, demokrātija neizbēgami pārvēršas par plutokrātiju. Vislielākā kļūda ir tā, ka cilvēki galveno vainu neredz sistēmā, kura ģenerē blēžus un valsts apzadzējus, bet gan pašos blēžos un valsts apzadzējos, tas ir – sistēmas produktos. Reti kurš ir spējīgs aizdomāties, ka tos radījusi sistēma. Ja novāc vienus valsts apzadzējus, sistēma radīs citus – tieši tādus pašus.

Problēma ir acīm redzama un neviens to nenoliedz. Bet tās risināšanas vietā, sākas piemērošanās šai problēmai. Operējot ar iepotētiem šabloniem, demokrāti stūrgalvīgi apgalvo, ka visas nelaimes ir sliktu valsts pārvaldes mehānisma „darbinieku” dēļ, tas ir – sliktu ierēdņu un valsts apzadzēju dēļ. Nomainot sliktos ierēdņus pret labiem, situācija uzlabosies. Tauta ar prieku uztver šos „vērtīgos padomus” un atkal iet vēlēt „godīgos”. Bet pēc kārtējām vēlēšanām situācija ne tikai neuzlabojas, bet gluži pretēji – kļūst arvien sliktāka. Pēc katrām vēlēšanām pieaug korupcija un netikumība. Ir laiks valsts iestādēs izkārt kukuļu cenrāžus. Bet cilvēki kļuvuši tik totāli dumji, ka nevar izveidot sakarību starp vēlēšanām un savām nelaimēm vienā ķēdītē un izdarīt secinājumus.

Sabiedrībai pārsniedzot kritisko masu, demokrātiskie principi tiek transformēti principiāli citā sistēmā, kurai nav nekā kopīga ar demokrātijas teoriju. Visiem pieejama valsts vara pievelk visdažādākos spēkus. Un vispirms kapitālu, jo vara ir īsākais ceļš uz peļņu. Lai to saņemtu, jāpavedina iespējami lielāks vēlētāju skaits. Tā kā pavedināšanas kampaņa prasa lielus līdzekļus, cīņa par varu iespējama vienīgi starp kapitāla pārstāvjiem. Lai ko arī vēlētāji neievēlētu, kapitāla pārstāvji piepilda visus varas koridorus. Demokrātija pārvēršas par aizsegu, aiz kura slēpjas oligarhi vai plutokrātijas paveids, kas iesaiņoti „brīvības un vienlīdzības” lozungos. Mēģinājumi pārraut apburto loku caur divpakāpju vēlēšanu sistēmu (tas ir – vispirms tiek izvēlēti paši cienījamākie, bet viņi savukārt no sava vidus – varu) arī ne pie kā nenoveda. Praksē viss noveda pie grupējumu rašanās un to cīņu par piekļuvi „barotavai”, portfeļiem un citiem varas kārumiem.

Demokrātiskie principi iespējami tikai mazos kolektīvos. Piemēram, lauku ciematiņā, kur ļaudis var izvēlēties apzināti tāpēc, ka pazīst cits citu nevis no klipiem vai aģitācijas lapiņām, bet gan dzīvē. Viņi zina, ka Ivanovs ir dzērājs un sliņķis, bet Petrovs – nedzērājs un saimniecisks vīrs. Šīs zināšanas ļauj viņiem apzināti ievēlēt ciemata vecāko. Riņķis ir noslēdzies: tautai nav zināšanu; bez zināšanām nav izvēles; bez izvēles nav demokrātijas. Francijā, Latvijā vai ASV nav nekādas demokrātijas. Mīts par demokrātiskām vēlēšanām šajās valstīs ir apzināti meli.

Demokrātijas teorija apgalvo, ka valstī vara netiek sagrābta ar spēku. Un netiek dota no Dieva. Valsts varu izvēlas pati tauta. Tauta, kā valsts varas avots un apliecinājums, izvēlas pašus cienījamākos, kuriem uztic varu. Lai demokrātija nekļūtu par diktatūru, vara tiek uzticēta uz fiksētu laiku, pēc kura tā tiek nodota nākošajam izvēlētajam. Ja izvēlētais neattaisno uzticību, tauta izvēlas citu. Tā ir demokrātijas būtība. No pirmā acu skatiena – viss saprātīgi. Bet ir viens liels „BET”. Lieta tā, ka, lai veiktu apzinātu izvēli ir nepieciešamas zināšanas. Ne daļējas un virspusīgas, bet gan dziļas zināšanas. Aicinājums vēlēt „pēc sirdsapziņas” liecina – vēlēšanu rīkotāji atzīst faktu, ka tautai nav šādu zināšanu. Bez zināšanām izvēle nav iespējama. Jūs taču neizvēlieties zāles, ja jums nav attiecīgu zināšanu. Pēc iepakojuma skaistuma izvēle nav iespējama tādēļ, ka tā būs iepakojuma nevis zāļu izvēle. Tāpat „ar sirdi” nevar noteikt labāko zinātnisko darbu no diviem pieejamiem, ja nav attiecīgu zināšanu. Ja cilvēku, kuram nav attiecīgu zināšanu, mudinātu izvēlēties, viņš izvēlēsies nevis zinātnisko darbu, bet tā iesējumu; nevis zāles, bet iepakojumu.

tupinājums:"Teiksim,kaut vai gudrais J.Škapars-viņš dzīves un cīņas pieredzi savulaik bija smēlies LKP CK koridoros,un bieži vien bija nepatīkami vērot,kā ar līkā rādītājpirksta nicīgu mājienu viņšgluži kā no kukaiņa atgaiņājās no cilvēka,kurš bija citādās domās nekā viņš.Arī pati S.Kalniete konkrētās izdarībās,gan vadot LTF dibināšanas komitejas darbu,gan organizējot masu pasākumus,savā būtībā tomēr palika komjaunatnes sekretāre.Viņu frazeoloģija,kas uzrāda izcelsmi,ģenētiku,palikusi nemainīgalīdz pat mūsdienām:"piespiest pie sienas","iespiest stūrī"-tie nebija tikai vārdi vien.Gluži kā izkaltis sūklis viņi iekšēji bija gatavi pieņemt par tīru patiesību jebkuru pašu biedriem un līdzgaitniekiem veltītu denunciāciju apmelojumu ,kādus LTF centram piegādāja visvisādi "labas gribas"ziņneši.