Latvija projektu vērtē konstruktīvi, tāpēc var kļūt par nopietnu partneri konsorcijam. Par Latvijas dalību ir runāts ar "Gazprom" vadību [prezidenta Alekseja] Millera personā, kā arī ar Krievijas prezidentu un premjeru. Viņi akceptēja ceļu, pa kuru ir jāvirzās, risinot šā projekta problēmas," sacījis Kaļužnijs, piebilstot, ka cīņa gan vēl ir priekšā.
"Piemēram, Igaunija, lai pretotos šā projekta realizācijai, plāno paplašināt savas ekonomiskās zonas teritoriju Baltijas jūrā, to pamatojot ar izdomātām bažām par ekoloģiskām briesmām," "Neatkarīgajai" stāstījis Kaļužnijs un norādījis, ka mūsdienu zinātniski tehnoloģiskais progress sasniedzis tādu līmeni, ka bažām par ekoloģiju nav pamata.
"Šā projekta ietekme uz ekoloģiju tiks saskaņota ar katru valsti atsevišķi un starptautiskiem organizācijām. To nesaskaņojot, projekta realizācija netiks uzsākta," vēstnieks sacījis un piebildis , ka no Igaunijas var gaidīt "vēl citus soļus, kuru dēļ Eiropa izjutīs nepatīkamas sekas".
"Ar to es domāju Baltijas gāzes vada projekta iespējamo torpedēšanu. Taču, kā zināms, šis projekts jau ir Latvijas interesēs, un par to [Latvijas premjeram Aigaram] Kalvītim tika paziņots visās viņa tikšanās reizēs Maskavā. Paraudzīsimies, kā Igaunija atbalstīs šo Latvijai ļoti izdevīgo projektu. Ir tāds krievu sakāmvārds - kur nauda, tur draudzībai beigas," laikrakstam teicis Kaļužnijs.