Partija ir sakārtojusies pēc tiem satricinājumiem, kas bija pagājušajā rudenī. Mūsu rindas ir nostiprinātas."
Tomēr A.Kalvītis Dienai atzina, ka rudenī kongresā varētu nekandidēt uz priekšsēža amatu, jo partija esot jāvada uz nākotni vērstam cilvēkam, bet viņš asociējoties ar pagātni. Viņaprāt, TP ir jāspēj sagatavot piedāvājumu, kurā būšot atbildēts uz iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Cilvēkus neinteresējot, kas būs, vai nebūs kādas iestādes vadītājs, bet gan, vai bērniem būs vieta bērnudārzā, kā varēs samaksāt par apkuri un, vai būs darbs, teica TP līderis.
Lūgts komentēt šajās dienās izskanējušos minējumus par TP dibinātāja Andra Šķēles iespējamo atgriešanos aktīvā politikā nolūkā glābt TP, A.Kalvītis noteica: "Neesmu viņam pavaicājis." TP Saeimas deputātu domas par TP dibinātāja nominēšanu līdera vai premjera kandidāta amatā, dalījās. Vieni sacīja: "Kāpēc ne?" Citiem šķita, ka viņš neplānojot nākt atpakaļ, bet vēl citi ar A.Šķēli saistīja cerības sakārtot partiju. Ar pašu A.Šķēli Dienai sazināties neizdevās.
Ja zaudē, kļūst bīstama
Pēc "putras Rīgas domē", kā to bija raksturojis pats A.Kalvītis,
partija ir palikusi zaudētāja, atzina arī vairāki TP biedri. "Nekādus
punktus mums tas nedeva, bet latviešiem jau ir labi, ja kādam iet vēl
sliktāk, un tas mums ir mierinājums, ka JL izskatījās vēl sliktāk,"
Dienai sacīja TP valdes loceklis Māris Kučinskis, kurš Rīgas domes
notikumu laikā nespēja tos komentēt, norādot, ka par tiem viņam nekas
neesot zināms. TP, riskējot ar savu reputāciju un brāļojoties pat ar
sociāldemokrātiem, neieguva pirms pašvaldību vēlēšanām tik noderīgo
Rīgas mēra amatu. Šo vēlmi TP esot atzinusi nedēļas sākumā, tiekoties
ar I.Godmani.
A.Kalvītis gan skaidroja, ka šī epizode esot pārprasta — viņš tikai teicis, ka TP varot piedāvāt Andri Ārgali mēra amatam, ja neviens nezinot, ko likt J.Birka vietā. TP priekšsēdis arī nedomā, ka TP tēlu būtu iespaidojuši notikumi Rīgas domē. "Nevienu kauju neesam zaudējuši. Mēs tikai pievedām TB/LNNK pie kārtības," teica A.Kalvītis. Tomēr pirms vēl kļuva zināms šo notikumu iznākums, G.Bērziņš interneta portālā TVNET paziņoja: "Mans viedoklis — Birks nebūs mērs un -TB/LNNK nebūs koalīcijā. Ja arī būs, tad tikai uz ļoti īsu laiku." Teiktajā bija izteikta ne tikai prognoze, bet arī brīdinājums, un TP pazinēji no koalīcijas domā — jo lielāku zaudējumu TP piedzīvo, jo politiski bīstamāka tā kļūst tāpēc, ka tā nav pieradusi zaudēt.
Bērziņa faktors
Savukārt G.Bērziņa izteikumi visai regulārajās viņa intervijās un
rakstos opozīcijā esošā Jaunā laika domes priekšsēdim Artim Kamparam
radījuši iespaidu, ka TP vēlas Latvijas politiskajā sistēmā nostiprināt
Krievijas varas modeli, kurā nav rietumvalstu demokrātijām raksturīgā
sabiedrības lomas respektēšana procesos. Par to liecinot gan TP
attieksme pret opozīciju nolūkā to politiski iznīcināt ar varas partiju
instrumentiem, ieskaitot valsts finansējumu, gan G.Bērziņa vēršanās
pret atsevišķiem medijiem. Tam nevarot nepievērst uzmanību, jo
G.Bērziņš ir viens no TP viedokļu līderiem, norādīja JL pārstāvis.
Viņam arī ticams šķiet TP "viens no darba variantiem par Andri Šķēli kā
nākamo premjeru", jo Ivars Godmanis un Ainars Šlesers (abi LPP/LC) esot
palikuši vienīgie tāda kalibra līderi politikā, kādu TP neesot.
Norādēm uz TP atšķirīgo izpratni, kādam jābūt politiskās sistēmas modelim, A.Kalvītis nepiekrīt: "Tā ir normāla lietu kārtība parlamentārā republikā, kur vēlētāji deleģē savas tiesības deputātiem, kas šo mandātu arī izmanto. Ja premjeram ir tiesības izvirzīt iestādes vadītāju, viņš izvirza. Saeima var atbalstīt vai neatbalstīt, tautai tas var patikt vai nepatikt," sacīja A.Kalvītis. Viņaprāt, tagad esot "bezmandātu politiķu iesaistīšanās politikas veidošanā sabiedrisko organizāciju aizsegā", kad tiekot apšaubīts katrs politiķu pieņemtais lēmums. "Kā var apšaubīt vienas apzagušās iestādes vadītāja noņemšanu. Tās ir politiķiem Satversmē deleģētas tiesības. Tad, kāpēc jāstrādā politikā, ja no tevis prasa pilnu atbildību, bet tu nevari pieņemt nevienu lēmumu," teica A.Kalvītis, aizstāvot G.Bērziņa pozīciju, kuru atbalstot.
Kalvītis: viss ir kārtībā
TP šogad apritēja desmit gadu, tajā vienmēr ir pastāvējusi stingra
disciplīna, kuras iespaidā, iespējams, ne tikai ierindas biedri, bet
arī Saeimas deputāti ir atradināti no aktīvas līdzdalības diskusijās
par TP rīcību būtiskos jautājumos. Tagad līderi ir atskārtuši, ka ideju
nesēju un darītāju loks ir kļuvis ļoti šaurs. Iespējams, ka tās ir
savstarpēji saistītas lietas. Pašvaldību vadītāji, kuriem visvairāk rūp
partijas atbalsts viņu vadītajām pilsētām, Dienai sacīja, ka viņi esot
tālu no lielās politikas un lai lēmumus pieņemot tie, kas ir Rīgā. Ir
acīmredzami, ka ļoti daudz ko partijā nosaka TP līderis A.Kalvītis un
viņa tuvs domubiedrs G.Bērziņš.
Pērnajā novembrī TP Saeimas frakcija jau bija nostājusies pret savu līderi, piespiežot viņu atkārtoti doties pie Valsts prezidenta Valda Zatlera, lai saņemtu skaidru atbildi, vai ir iespējama A.Kalvīša demisijas atlikšana līdz 5.decembrim. TP deputātu noskaņojums šonedēļ liecināja, ka frakcijā varēja nobriest jauns dumpis, ja tai būtu jāatbalsta Viļņa Edvīna Breša (ZZS) pirmdien iesniegtais priekšlikums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas likumā. V.Breša priekšlikumos Saeimas opozīcija saskatīja centienus otrreizējai caurlūkošanai nodotajā likumā saglabāt tās pašas normas, kuras nozīmīgi ierobežotu tiesībsargu iespējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu un kuras varētu būt izdevīgas tādam ietekmīgam cilvēkam kā smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Taču no konflikta TP frakcijas iekšienē, visticamāk, būs iespējams izvairīties, jo atbildīgā komisija arī nav atbalstījusi Breša ierosinājumu.
Šogad nav notikusi arī neviena TP konference, kurās agrāk tā mēdza demonstrēt savu profesionalitāti. Kā vienīgo panākumu, ja neskaita KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu, TP biedri min gandrīz pabeigto pašvaldību reformu. Daži uzteica kultūras ministri Helēnu Demakovu un iekšlietu ministru Mareku Segliņu, kuri abi minēti arī kā iespējamie priekšsēža kandidāti. Nesen TP frakcijas vadītājs M.Kučinskis intervijā Dienā stāstīja par nepieciešamajām pārmaiņām partijas struktūrā, lai biedri justos līdzdalīgi lēmumu pieņemšanā. No A.Kalvīša teiktā nebija noprotams, vai viņš tās atbalstītu. Kāds TP biedrs atzina — kamēr A.Kalvītis un G.Bērziņš domās, ka viss ir labi, tikmēr nekas nemainīsies. Un pagaidām A.Kalvītis tā domā: "Nav nekāda izmisuma. Viss ir kārtībā. Ir problēmas, kuras mēs paši zinām, bet neviena partija savu iekšējo virtuvi neatklās avīzēs — īpaši jau tādās, kas mūs apsaukā un katra vārda galā lej samazgas.