Bet viņš ir gatavs jauniem izaicinājumiem. A.Kalvītis negatavojas nolikt Saeimas deputāta mandātu 19.oktobrī, kad pirmo dienu vairs nebūs TP priekšsēdis, taču no viņa sacītā bija skaidrs, ka viņš arī neplāno Saeimā strādāt vēl divus gadus līdz nākamajām vēlēšanām. Visticamāk, A.Kalvītis nākamajā gadā aizies no Saeimas. Taču jau pavisam drīz — oktobrī viņš pošas kāpt Everestā kopā ar tuvāko domubiedru Gundaru Bērziņu un, iespējams, arī ar pirmo atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani.
Nesen A.Kalvītis atgriezās no taigas, kur bijis kopā ar tuvākajiem
draugiem — arī ar G.Bērziņu — un seniem paziņām jakutiem, kas latviešus
pavadījuši. Viņi dzīvojuši mednieku namiņos, teltīs, gulējuši sūnās "kā
dieva ausī", stāstīja A.Kalvītis. Ceļotāji nogājuši pa mežiem un
purviem, riskējot iekrist kādā akacī, aptuveni 40 kilometru. Tuvākā
apdzīvotā vieta uz vienu pusi bijusi ap 200 kilometru tālu, bet uz otru
— 500 kilometru. Tikmēr Latvijā mediji apsprieda, kā TP līderis kopā ar
dēliem izmantojis Latvijas Olimpiskās komitejas viesu kartes, lai
vērotu olimpiskās spēles Pekinā. Atgriezies no taigas, A.Kalvītis
pārsēdās lidmašīnā, kura viņu aizveda uz ASV Demokrātu partijas
kongresu. Tagad viņš ir Latvijā, taču var nojaust, ka politiķa uzmanība
drīz būs pievērsta ne tik daudz darbam Saeimā, kā Rīgas Dinamo
hokejistu startiem Kontinentālās hokeja līgas čempionātā, kura spēles
notiks arī Rīgā. Rīgas Dinamo ir viņa auklējums, ar ko A.Kalvītis ļoti
lepojas. Viņš uzskata, ka, pateicoties saviem cilvēciskajiem
kontaktiem, viņam izdevies sasēdināt pie viena galda visus ar šī kluba
izveidošanu saistītos cilvēkus, tāpēc "mums tagad ir laba un
konkurētspējīga komanda, un es domāju, ka Latvijas hokejs no tā ir
milzīgi ieguvis". Gāzes kompānija Itera Latvija ir viena no hokeja
kluba īpašniekiem, un jau ilgāku laiku izskan paredzējumi, ka tieši ar
kādu gāzes uzņēmumu būs saistīta A.Kalvīša darbība nākotnē.
Lielākais fenomens
A.Kalvītis ir viens no lielākajiem fenomeniem, kādu piedzīvojusi Latvijas politika. Pēc milzīgā sabiedrības atbalsta 9.Saeimas vēlēšanās, ko ieguva Tautas partija, galvenokārt pateicoties tieši A.Kalvītim kā premjeram, nepilnā gadā viņš zaudēja sabiedrības uzticību. To atzīst arī viņa partijas biedri, kas varot tikai minēt notikušā iemeslus. Varbūt viss sācies jau ar brīdi, kad premjers nosēdās pie koalīcijas sarunu galda līdzās vēlāk smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam, no kā gan nevarēja izvairīties, jo viņš bija oficiāls koalīcijas partneru ZZS pārstāvis. Varbūt sākums bija tad, kad panākumu apreibināts A.Kalvītis kļuva aizvien pārliecinātāks pat sevi un, nerēķinoties ar frakcijas kolēģu domām, sāka virzīt drošības likumu grozījumus. Bija sajūta, ka viņš jutās kā vienīgais lēmumu pieņēmējs un pārējiem tie ir tikai jāatbalsta, nevis jāapspriež. Tagad TP līderis lēš, ka partijas biedros jāatjauno entuziasms, bet nejūtas vainīgs par to, ka, iespējams, tieši šā vadības stila dēļ tas savulaik ir noplacis. Tiklab iemeslus notikušajam var meklēt arī izmaiņās, kas skāra viņa biroju otrajā valdībā, kad Jurģa Liepnieka vietā nāca darbinieki, kas vairāk bija paklausīgi izpildītāji, bet nespēja tik prasmīgi veidot premjera tēlu kā Liepnieks.
Drīz sabiedrība vairs nerunāja par A.Kalvīša valdības labajiem darbiem, bet gan par to, ka viņš grib KNAB vadībā nomainīt Alekseju Loskutovu vai ka tautai neizprotamā veidā aizstāv biroja darbinieku Ilmāru Bodi, kas, kā tagad izriet no A.Lemberga krimināllietas materiāliem, iespējams, varētu būt izmantojis šā amata priekšrocības A.Lemberga interesēs. Šovasar sabiedrība sāka runāt arī par to, kā A.Kalvītis guļ. Viņš bija pieķerts ar noliektu galvu arī agrāk, bet pēc atgriešanās Saeimā ekspremjers televīzijas kamerām sēžu zālē kļuva pieejamāks — runas Saeimā reizēm tiešām varētu būt iemidzinošas un ar nelielu pievienoto vērtību, par ko ir sūkstījies TP vadītājs.
"Es visu dzīvi esmu pieradis ļoti intensīvā režīmā strādāt un dzīvot. Naktīs guļu četras piecas stundas. Ja es esmu strādājis, tad es varu arī gulēt, bet, protams, tā nevajag rakstīt," tagad Dienai saka A.Kalvītis, uzskatot šīs snauduļošanas Saeimas sēdē demonstrēšanu televīzijā par provokāciju, lai iedragātu viņa tēlu. Katram cilvēkam esot savas bioloģiskā ritma īpatnības, bet neba jau viņš vienīgais parlamentā "uz mirkli aizver acis".
Nevienam netaisnosies
Ir jāpabeidz iesāktie darbi, jānodod lietas jaunajam partijas līderim un tad A.Kalvītis domāšot par jauniem izaicinājumiem. Sacītajā jaušams, ka viņš pagaidām vēl jūtas neaizvietojams. Tiesa, pēdējās TP valdes sēdes, kurās līderis dažādu iemeslu dēļ nav varējis piedalīties, arī esot bijušas pavisam konstruktīvas, atzīst valdes locekļi. Koalīcijai grūtajā rudenī A.Kalvīša pieredze partijai varētu vēl noderēt, bet tiklab — TP tagadējiem līderiem varētu būt arī interese būt klāt iespējamajām izmaiņām valdībā. Visticamāk, A.Kalvītis vēlēsies būt kopā ar partiju arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā, jo viņa domubiedrs G.Bērziņš ir kampaņas vadītājs. Bijušie priekšsēdētāji TP valdē netiek vēlēti, bet piedalās tās darbā ar padomdevēja tiesībām.
"Esmu pārliecināts par sevi un par to, ko es esmu darījis. Es negribu nevienam taisnoties. Nevienam. Un tie trīs gadi ir bijuši labākie gadi, kādi Latvijā ir bijuši, un diez vai būs tuvākajā laikā," sacīja A.Kalvītis. Viņš vienu pēc otra sauc savas valdības paveiktos labos darbus, sākot ar algu pieaugumu, ekonomikas uzplaukumu, veiksmīgi noorganizēto NATO sammitu un beidzot ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kas šodienas starptautiskās situācijas kontekstā šķietot jo īpaši svarīgs. "Tie laiki bija ļoti labi. Es noraidu pārmetumus. Kopumā es esmu apmierināts," teica TP līderis. Visu, kas, sākot ar pērno rudeni, notika lietussargu revolūcijas zīmē, viņš uzskata tikai par politisko cīņu. A.Kalvītis vienu pēc otra min bijušos premjerus un secina, ka uz visu dzīvēm šis laiks ir atstājis kādu iespaidu…Māris Gailis divus gadus braucis apkārt pasaulei, Vilis Krištopans atstājis Latviju uz ilgāku laiku… Indulis Emsis dzīvo lauku klusumā. Viņš arī nevarot atcerēties, ka kāds bijušais premjers par darbu Latvijas labā būtu saņēmis valsts apbalvojumu, izņemot bijušos Augstākās Padomes deputātus.