Kampars intervijā Vācijas laikrakstam norāda par ceturto daļu lielāku vidējo darba algu Latvijā

Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati liecina, ka 2010.gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati pirms nodokļu nomaksas jeb aptuveni 331 lats jeb 472 eiro pēc nodokļu nomaksas.Kampara preses sekretāre Elīna Bīviņa biznesa portālam "Nozare.lv" gan apgalvoja, ka intervijā Kampars minējis, ka vidējā mēneša alga Latvijā pagājušā gada nogalē bija 600 eiro bruto nevis neto, kā to norādījis vācu laikraksts.Vienlaikus intervijā vācu laikrakstam Kampars norādījis, ka Vācijā esot gaidāms ārkārtīgi niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits."Vāciešiem nav pamata baidīties no latviešiem. Uzņēmēji Latvijā, tāpat kā Vācijas uzņēmēji, žēlojas, ka viņi bieži nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Mums cilvēki jāapmāca labāk, un tā ir visā Eiropā. Mēs esam vienisprātis ar Vācijas Darba ministrijas prognozi, ka gada laikā uz Vāciju no visām astoņām Eiropas Savienības valstīm emigrēs ne vairāk kā 100 000 cilvēku un no Latvijas iebraukt gribēs tikai 1000 līdz 2500 cilvēku. Turklāt imigranti pēc dažiem gadiem bieži atgriežas atpakaļ, un tad viņi ir labāk izglītoti nekā pirms tam," Vācijas izdevumam apgalvojis ekonomikas ministrs.Kampars intervijā arī norādījis, ka patlaban Latvijas valdībai ir divas prioritātes - izveidot sabalansētu budžetu un radīt investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, īpaši eksportējošajās nozarēs. Viņš informēja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas eksports salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn ir audzis par 32%, tāpat apturēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums no 18% 2009.gadā līdz aptuveni 0% 2010.gadā. Kampars turpmākajos divos gados prognozēja IKP izaugsmi par 3,5%-4,5%. "Stabilizējoties situācijai ekonomikā, mainīsies arī atalgojuma līmenis, kas celsies atbilstoši darba produktivitātei," intervijā norādīja ministrs.Bīviņa norādīja - ministrs uzskata, ka darba spēka kustība jāskata globālākā mērogā, jo Eiropas spēja nodrošināt atvērtu un vienotu iekšējo tirgu ir tieši saistīta ar eiropiešu konkurētspēju ilgtermiņā, tāpat vienota iekšējā tirgus principu ievērošana pakāpeniski izlīdzinās atalgojuma atšķirības dažādās Eiropas valstīs.