Kampars aģentūrai BNS pauda viedokli, ka vispiemērotākais būtu progresīvais dzīvojamās platības nodoklis - mazo dzīvokļu un māju īpašnieki maksātu mazu nodokli vai vispār būtu no tā atbrīvoti, bet lielo dzīvokļu un māju saimnieki maksātu lielus nodokļus.
Ministrs vēl novērtēs šā ierosinājuma fiskālo ietekmi un tad rosinās koalīcijai šo jautājumu atkal vērtēt.
Kampars piebilda, ka tā ir viņa personiskā iniciatīva - ministrs no valdības nav saņēmis uzdevumu gatavot priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanai ar dzīvojamās platības nodokli, taču vēlas piedāvāt savu variantu, lai tiktu ieviests taisnīgs nodoklis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredz visu dzīvojamo platību no nākamā gada aplikt ar nodokli 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības.
Finanšu ministrija bija sagatavojusi trīs variantus dzīvojamās platības aplikšanai ar nodokli. Pirmais variants paredz piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi un noteikt minimālo neapliekamo platību dzīvokļiem - 50 kvadrātmetru, bet individuālajām dzīvojamām mājām - 100 kvadrātmetru.
Otrais variants paredz piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa likmi un šādu minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu - dzīvokļiem 25 kvadrātmetru platībā, bet individuālām dzīvojamām mājām 50 kvadrātmetru platībā.
Savukārt trešais variants paredz piemērot pazeminātu likmi visai dzīvokļu un individuālo māju platībai 0,2% vai 0,3% vai 0,4% apmērā. Šis variants nodrošina vienmērīgu nodokļa sloga pieaugumu visām iedzīvotāju grupām, bet ir nelabvēlīgāks pret mazāk materiāli nodrošināto sabiedrības daļu, kura pārsvarā dzīvo nelielos mājokļos.
Nekustamā īpašuma nodokļa bāzi plānots paplašināt, lai gūtu papildu ieņēmumus budžetā. Nodokļa ieviešanu paredz Latvijas un starptautisko aizdevēju vienošanās.